"Ļoti svarīgi, lai domē būtu pārstāvji no visām novada apdzīvotajām vietām, jo tikai tad visu apvidu ļaužu intereses var pilnvērtīgi pārstāvēt novadā. Tāpēc ir pamats bažām par deputātu skaita samazināšanu, par ko runā valdībā," satraukumu pauž A. Nalivaiko.
"Domāju, reforma būtu bijusi lietderīgāka, ja tā būtu notikusi labprātīgi – ja lēmums apvienoties vairākiem novadiem vienā būtu izrietējis no kopējiem mērķiem, kuru sasniegšanai apvienošanās būtu reāla un nepieciešama," teic A. Nalivaiko.
Brīdis, kurā reforma notika, pēc viņa domām, nebija pateicīgs, jo 2009. gadā pašvaldības strādāja ar taupības budžetu. "Ja reforma būtu bijusi nedaudz ātrāk, kad budžetā bija pieaugums, iedzīvotājiem varētu iedot ko vairāk. Tāpēc tagad realizējam iesāktos projektus, lai sakārtotu infrastruktūru un vidi – ir pabeigts ūdens un kanalizācijas rekonstrukcijas projekts, tūdaļ būs realizēts attīrīšanas iekārtu projekts. Pašlaik veicam Inčukalna pamatskolas un Vangažu vidusskolas siltināšanas darbus, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, un notiek iepirkuma procedūra par ielu apgaismojuma nomaiņu uz LED tehnoloģijas ekonomiskajām laternām Inčukalnā, Gaujā un Vangažos.
Pēc reformas ir palielinājusies novada teritorija un tai ir viens centrs, uz kuru nokļūšana atsevišķu apdzīvotu vietu iedzīvotājiem ir radījusi papildu problēmas un izdevumus par transportu, ko no budžeta līdzekļiem pagaidām nespējam kompensēt."
Kā stāsta A. Nalivaiko, lai mazinātu bezdarba līmeni novadā, būtu labi, ja pašvaldība varētu nākt pretī uzņēmējiem, radot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi teritorijā – piedāvāt sakārtotu infrastruktūru (ūdeni, kanalizāciju, elektrības pievadus, ceļus, siltumu), bet ierobežotais pašvaldības budžets to neatļauj arī pēc novadu reformas, un Eiropas struktūrfondu līdzekļus šim nolūkam novirzīt nevarot.
"Latvijā ir unikāla situācija, pie mums ir ideāli apstākļi, lai mēs paši sevi nodrošinātu ar nepieciešamajiem pārtikas produktiem. Mūsu pirmais pienākums ir sakopt un apstrādāt brīvās zemes, radot cilvēkiem darba vietas un nodrošinot iedzīvotājus ar kvalitatīvāku un veselīgāku pārtiku. Patlaban to dara neliels skaits zemnieku, kuriem pietiek spēka un līdzekļu, lai izpildītu daudzos noteikumus un prasības, kas izvirzītas lauksaimniecības uzņēmumiem, līdz izaudzētie un saražotie produkti nokļūst pie patērētājiem. Stratēģiska valsts plāna šajā jomā nav," uzskata A. Nalivaiko.
Lasi vairāk par Teritoriālo reformu Pierīgas novados.