Siguldas novads, apvienojoties Siguldas pilsētai, Siguldas pagastam un Mores pagastam, izveidots jau pirms desmit gadiem, 2003. gada 1. jūnijā. Savukārt Teritoriālās reformas rezultātā 2009. gada 1. jūlijā novadam pievienots arī Allažu pagasts.
"Kā lielākos ieguvumus varu minēt iespēju realizēt lielāka apjoma projektus, kas katrai pašvaldībai atsevišķi nebija pa spēkam. Apvienošanās noteikti nākusi par labu tūrisma jomas attīstībai. Ieguvējas ir Allažu un Mores pamatskolas, jo, iekļaujoties Siguldas novada izglītības iestāžu struktūrā, tās saņem lielāku finansējumu, kas iespējams, pārdalot tām par labu novadā ienākošās valsts mērķdotācijas. Un nevar teikt, ka pašvaldību apvienošanās rezultātā pagastu iedzīvotājiem tagad jābrauc visus jautājumus kārtot uz Siguldu. Pagastos uz vietas nav pieejami vienīgi Dzimtsarakstu nodaļas un Būvvaldes pakalpojumi, pārējos jautājumus iedzīvotāji var risināt pagasta centros," skaidro J. Zilvers.
Viņš kā problēmu, kas Siguldas novadam bija jārisina, īstenojot novadu reformu, minēja pievienotā Allažu pagasta kredītsaistības – Allažu sporta kompleksa celtniecībai ņemtais kredīts būs jāatmaksā vēl 21 gadu, tas palielinājis kopējo novada kredītportfeli. Pirmajā gadā pēc apvienošanās tas tiešām radījis grūtības, bet nu jau novads to veiksmīgi iekļāvis finanšu plūsmā.
"Tur, kur Latvijā jaunie novadi tika veidoti bijušo rajonu teritorijā, ieguvumi no reformas nav tik lieli, jo daudz kur saglabāta iepriekšējā pārvaldes sistēma, kas attiecīgi nozīmē, ka nav līdzekļu ietaupījuma uz pārvaldes aparāta samazinājuma rēķina, jaunie novadi vienkārši pārņēma rajona funkcijas, tās paplašinot un saglabājot bijušo struktūru pagastos. Siguldas novads ir optimāls modelis, kas ļauj veiksmīgi veikt resursu ekonomiju, piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kurus var novirzīt arī iekļauto pagastu centru attīstībai," teic J. Zilvers.
Lasi vairāk par Teritoriālo reformu Pierīgas novados.