"Manuprāt, šis ir lielisks piemērs, kā Finanšu ministrija kopā ar nozaru ministrijām ir strādājusi atrodot iespējas efektīvāk izmantot līdzekļus valstī. Tas ir papildu resurss, ko mēs varēsim kopīgi novirzīt tām lietām, kas ir svarīgas nākamā gada budžetā. (..) Tā kā apmēram 64 miljoni ir tā summa, kas tādā veidā ir atrasta, palielinot fiskālo telpu," teica finanšu ministre.
Reizniece-Ozola norādīja, ka ministrijas ir radušas dažādus ietaupījuma avotus.
"Daži pasākumi ir ne tikai izdevumu, bet arī ieņēmumu efektīvāka plānošana. Ministrijām arī būs konkrēti uzdevumi, kas jāveic, lai, piemēram, nodrošinātu nodokļu un nodevu efektīvāku iekasējamību (..) Parasti ir plānots, cik lieli ir nodevas ieņēmumi, tik lieli ir arī iepretim izdevumi. Ja nepildās ieņēmumi, tad, loģiski, ir vai nu jāsamazina izdevumi vai arī jāveic kādi pasākumi, kā ieņēmumus nodrošināt," sacīja finanšu ministre, piebilstot, ka pretēji nodokļu ieņēmumiem, kas valsts budžetā pildās labi, nodevu plānošana šogad ir bijusi pārāk optimistiska.
Viņa arī atzina, ka ministriju vajadzības un vēlmes nākamā gada budžetā ir daudz lielākas nekā budžeta iespējas, taču jaunajām politikas iniciatīvām vai nākamā gada prioritārajiem pasākumiem prasītā summa, nav nekas utopisks.
"Ja kāds kritizē, ka atgriežas treknie gadi, tā nav. Ministri jau neprasa finansējumu savām vasaras mājām vai kādiem citiem saviem izdevumiem. Viņi piedāvā valdībai lemt par papildu finansējumu pedagogu atalgojumiem, medicīnas personālam, tiesu darbiniekiem, tiesnešiem, policistiem. Visas tās lietas, ko mēs visi saprotam, kas ir ārkārtīgi svarīgas. Cita lieta, protams, ir budžeta iespējas, un no tā visa klāsta būs kaut kas jāizvēlas un kaut kas, visticamāk, arī jāatliek uz vēlāku laiku. Tas ir kopīgs lēmums, tāpēc ir ļoti svarīgi ar ministriem runāt," teica Reizniece-Ozola.
Finanšu ministre piebilda, ka ministriem mēģina izklāstīt reālās budžeta iespējas, lai, ja būs jāpieņem kaut kādi sāpīgāki lēmumi, tas būtu apzināts lēmums.
Finanšu ministrijā aģentūrai BNS pavēstīja, ka ministriju budžetos 2017.gadam ir rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadam - 62,2 miljona eiro apmērā. Valdības kopējām prioritātēm nākamgad papildus plānots novirzīt 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām tiks rezervēti 31,6 miljoni eiro, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas.
FM informēja, ka izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulārs process pirms budžeta veidošanas. Tā ir vērsta uz efektīvāku budžeta līdzekļu izmantošanu, sasaistot tos ar ministriju rezultatīvajiem rādītājiem.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Finanšu ministrija budžeta bāzes izdevumu pārskatīšanu veica ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām, Latvijas Bankas, Pārresoru koordinācijas centra un Valsts kancelejas ekspertiem. Pārskatot izdevumus, ministriju budžetos iepriekš rasti papildu teju 50 miljoni eiro, ko novirzīt ministriju jaunajām politikas iniciatīvām.