Eiropas Centrālā banka (ECB), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) uzstāj, ka eirozonai nepieciešams izveidot banku savienību, lai tuvinātos dziļākai fiskālai un politiskai integrācijai.
ECB, SVF un EK norāda, ka šāda savienība paredzētu centralizētu uzraudzību, starpvalstu noguldījumu garantijas un kopīgu sistēmu aizdevējiem, kas piedzīvo bankrotu.
Francija un Itālija atbalsta šādu ierosinājumu, taču Vācija saskata problēmas ar noguldījumu garantiju ieviešanu, kā arī saistībā ar eirozonas glābšanas fondu līdzekļu tiešu nonākšanu bankās.
Banku un fiskālā savienība paredzētu ievērojamas suverenitātes izmaiņas attiecībā uz budžetiem, un aizdevēju pārraudzību un Vācijas kancleres Angelas Merkeles koalīcijas partneri trešdien pret to iebilda.
"Domāju, ka šī savienība netiks izveidota tieši Vācijas nostājas dēļ. Ja nu tomēr tas notiks, īpašas izmaiņas Latvijas valsts un iedzīvotāji nejutīs. Bagātajām bankām būs jāiegulda līdzekļi nabadzīgāko banku glābšanai, tāpēc eirozonas banku savienības izveide netiks pieļauta," skaidro Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra izpilddirektors Alfs Vanags.
Lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinātu galvenos finanšu pakalpojumus, valdības bija spiestas ieguldīt valsts līdzekļus bankās un izsniegt garantijas vēl nebijušā apmērā – laikā no 2008. gada oktobra līdz 2011. gada oktobrim EK apstiprināja finanšu iestādēm paredzētus valsts atbalsta pasākumus 4,5 triljonu eiro (4500 miljardu) apmērā, kas atbilst 37 % no ES iekšzemes kopprodukta. Šie pasākumi lielā apmērā palīdzēja novērst banku bankrotu un ekonomikas traucējumus, bet, pasliktinoties publiskajām finansēm, ir noslogojuši nodokļu maksātājus un nav spējuši atrisināt jautājumu par to, kā rīkoties ar lielām grūtībās nonākušām pārrobežu bankām, akcentē EK.
Taču ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra Mišela Barnjē prezentētie ierosinājumi, kurus gan vēl nepieciešams apstiprināt valdībām un Eiropas Parlamentam, izstrādāti, lai "izvairītos no nākotnes banku krīzēm, pirms ir par vēlu".
Lai novērstu investoru novēršanos vai iedzīvotāju masveida noguldījumu izņemšanu no bankām vienā valstī, piemēram, Spānijā, kas varētu radīt negatīvas sekas visai sistēmai, M. Barnjē ierosinājuma galvenais mērķis ir nodrošināt, lai svarīgas funkcijas banku sabrukuma gadījumā tiek saglabātas visās valstīs.
Tāpat šī plāna uzdevums ir nodrošināt, ka zaudējumus uzņemas banku akcionāri un kreditori un tiek minimizētas nodokļu maksātāju izmaksas.
"Uzskatu, ka Spānijas gadījumā šis lēmums ir novēlots. Eirozonas banku savienības liktens ir atkarīgs no daudziem politiskiem lēmumiem, tomēr es domāju, ka šī organizācija drīzāk tiks izveidota. Manuprāt, tas ir ceļš uz banku stabilitāti, taču arī uz lielāku kontroli. Daudzās valstīs ir viļņveida ekonomika, ja tiks izveidota šī banku savienība, šī situācija nostabilizēsies, arī banku kredīti kļūs lētāki. Latvija eksportē uz ES daudz preču. Augot ES ekonomiskajai stabilitātei, palielinās eksporta apjoms un atbilstoši – arī Latvijas ekonomika," pozitīvi noskaņots ir Rīgas Stradiņa Universitātes mācībspēks, ekonomists Jānis Bērziņš.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Benuā Koērs uzskata, ka Eirozonas bankām vajadzētu ļaut iegūt līdzekļus tieši no Eiropas finanšu glābšanas fondiem.
"Bankām, kurām nepieciešama rekapitalizācija, vajadzētu arī ļaut tieši piekļūt Eiropas Finanšu stabilitātes fondam (EFSF), un, kad tas būs uzsācis darbību, – Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM)," norāda B. Koērs. Paredzēts, ka ESM darbību sāks šīs vasaras vidū.
"Šādu iespēju valdībām nevajadzētu izmantot kā iemeslu, lai izvairītos no atbildības un iepriekš pieļauto kļūdu izmaksām. Vienīgā izeja no šīs krīzes ir izveidot uzticamu ceļu tuvāk spēcīgākajai Eiropai," piebilst B. Koērs.
Tomēr, ja arī šī Briseles iniciatīva stāsies spēkā, tas notiks ne ātrāk kā 2014. gadā. Dažas bankas Spānijā un Kiprā jau tagad atrodas uz kraha robežas, un ES nodokļu maksātāju nauda tomēr var tikt novirzīta baņķieru problēmu risināšanai.
Jaunajā banku iniciatīvas izstrādē ņemts vērā 2009. gada rudenī "lielā divdesmitnieka" līderu sanāksmē izskanējušais ieteikums, kas ļaus Eiropas institūcijām sākt finanšu intervenci ātrāk un agrāk nekā patlaban.
Šādas savienības izveide ir viens no daudzajiem soļiem, kas it kā varētu saglābt brūkošo eirozonu un pasaules globālo finansiālo kārtību vispār. Taču domāju, ka tās gudrās galvas, kuras vada šo procesu, labi saprot, ka tas maz ko mainīs un drīzāk tas ir mēģinājums ietekmēt sabiedrības viedokli, lai novilcinātu neizbēgamās pārmaiņas. Spilgts piemērs tam ir apgalvojums, ka "šī plāna uzdevums ir nodrošināt, ka zaudējumus uzņemas banku akcionāri un kreditori un tiek minimizētas nodokļu maksātāju izmaksas".
EK piedāvātais jaunais mehānisms ļaus līdz minimumam samazināt ES nodokļu maksātāju zaudējumus, ņemot vērā, ka grūtībās nonākušās bankas, vispirms tiks atbalstītas par akcionāru un kreditoru naudu.
"Domāju, ka šāda savienība netiks izveidota, jo pašreizējie notikumi skaidri apliecina, ka visas runas par "Eiropas kopību" ir tikpat vērtas kā runas par "vienoto padomju tautu" pirms trīsdesmit gadiem. Katrs vispirms glābs savu ādu. Latvijas iedzīvotājiem šādas savienības izveide tikpat kā neko nemainītu, jo Latvijai savu banku patiesībā nav. Ja ar Latvijas ekonomiku saprot skaitļu kopumu, kas parādās statistikas atskaitēs, tad šeit tāda ietekme varētu izpausties, taču nedomāju, ka tā varētu būt nozīmīga," visai strikts ir arī Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers.