Savukārt 19% iedzīvotāju prognozē, ka viņu mājsaimniecību finansiālā situācija nedaudz pasliktināsies, bet 6% – ka tā pasliktināsies būtiski. Optimistiski noskaņoti par nākamo gadu ir kopumā 22% aptaujāto, tostarp 19% iedzīvotāju prognozē, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā nedaudz uzlabosies, savukārt 3% sagaida būtisku uzlabojumu.
"Ja vērtē nākamā gada izmaiņas pret šā gada, es teiktu, ka nākamais gads no ieguvuma viedokļa būs liesāks, nekā šis gads, un kopumā sabiedrībai likumdošanas efekti būs mazāk noderīgi finansiālā ziņā, nekā tas bija šogad. Redzēsim, kādas sajūtas būs cilvēkiem nākamgad," sacīja Jansons.
Prognozējot pozīcijas, kurās 2016. gadā izdevumi varētu būtiski palielināties, iedzīvotāji visbiežāk (53%) norādījuši izdevumus par mājokli, tostarp komunālos maksājumus un ar mājokli saistītos nodokļus, ar veselību saistītos izdevumus (48%), kā arī pārtikas (46%), transporta (37%), elektroenerģijas (32%), apģērba un apavu (24%), atpūtas un kultūras pasākumu (21%), kā arī izglītības (10%) un sakaru izdevumus – mobilais tālrunis, internets, telefons (8%).
Jansons norādīja, ka, raugoties uz gaidāmajām izmaiņām, kas ietekmēs Latvijas mājsaimniecības 2016. gadā, vērts uzsvērt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) saglabāšanu 23% apmērā pretēji prognozētajam samazinājumam. Tāpat strādājošos Latvijas iedzīvotājus nākamgad ietekmēs minimālās algas pieaugums 10 eiro apmērā, kā arī atvieglojuma par apgādībā esošu personu pieaugums par 10 eiro.
Pateicoties šīm izmaiņām, minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs par 6,90 eiro vairāk, savukārt atvieglojuma dotais ieguvums ikvienam strādājošajam veidos 2,3 eiro mēnesī par vienu apgādājamo. "Vienlaikus jāuzsver, ka turpmāk kā apgādājamos vairs nevarēs reģistrēt pilngadīgus un darbspējīgus bērnus, kuri neturpina mācīties," atzīmēja "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs.
Tāpat no nākamā gada plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas paredz, ka mazo algu saņēmēji saņems mazliet vairāk, bet lielāku ienākumu saņēmēji – mazliet mazāk. "Līdzi šim iet arī fakts, ka cilvēkiem, kam tas ir aktuāli, būs jādeklarē savi ienākumi, jāiesniedz gada deklarācija, lai atgūtu pārmaksāto nodokļu daļu. Tas tāds jaunums, kas varbūt sabiedrībai būs zināms izaicinājums pierast pie jaunas sistēmas," minēja Jansons.
No nākamā gada par attaisnotajiem izdevumiem tiks uzskatīti arī izdevumi par bērnu interešu izglītību. Tātad izdevumus par bērnu apmeklētajiem pulciņiem vecāki varēs iekļaut savā 2017. gada deklarācijā un saņemt atpakaļ nodokļu atmaksu.
Savukārt izdevumu pieaugumu mājsaimniecībām, pēc Jansona teiktā, visdrīzāk veidos namu apsaimniekošanas maksas palielinājums pievienotās vērtības nodokļa apmērā, jo no 2016. gada 1. jūlija paredzēta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana (21%) dzīvojamo māju pārvaldīšanai. Piemēram, ja mājsaimniecība par šiem pakalpojumiem līdz šim maksāja 35 eiro mēnesī, tad sākot ar 2016. gada vasaras mēnešiem, jārēķinās ar nepilnu astoņu eiro ikmēneša izdevumu pieaugumu.
Tikmēr, vērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā šogad, biežāk nekā citus gadus iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka. Teju ceturtā daļa jeb 24% norādījuši, ka tā pasliktinājusies nedaudz, savukārt 8% iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā 2015. gada laikā pasliktinājusies būtiski.
"Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas," klāstīja Jansons.
Taujāti par notikumiem, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi (17%) iedzīvotāji norādījuši apkures un dabasgāzes tarifu samazinājumu. Vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, siltumenerģijas tarifi bija mazāki (vidēji par 7,5%). "Kopumā pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērojams jau no pērnā gada novembra," atzīmēja "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs.
Tāpat pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju maksājumiem par siltumu šogad atstāja arī rudens un ziemas periodam neraksturīgi siltie laikapstākļi. Tikpat liels respondentu skaits (17%) kā faktoru, kas mājsaimniecības finansiālo situāciju ietekmējis labvēlīgi, minējis IIN samazināšanu no 24% līdz 23%. Praktiski tas nozīmē, ka vidējās algas saņēmējs (808 eiro "uz papīra") šogad no IIN likmes samazinājuma ik mēnesi ieguva aptuveni 6,5 eiro jeb 78 eiro gadā.
Trešais nozīmīgākais faktors, ko 15% iedzīvotāji norādījuši kā pozitīvas izmaiņas radošu, ir iespēja piepelnīties papildus darba algai, kā arī algas pieaugums. Jansons skaidroja, ka salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2014. gada trīs ceturkšņos (758 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 6,6% jeb 50 eiro mēnesī, savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām – vidējā neto alga pieaugusi par 7,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas (gada inflācija 2015.gada deviņos mēnešos bijusi 0,2%). Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši par 7,2%. Tomēr iedzīvotāju tēriņi joprojām raksturojami kā samērā piesardzīgi un aug lēnāk par ienākumiem (mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms šī gada deviņos mēnešos audzis par 5,9%).
Pēc viņa teiktā, viena no pozitīvākajām tendencēm, ko vērts uzsvērt samērā piesardzīgu patēriņa paradumu kontekstā ir arvien augošs uzkrājumu līmenis iedzīvotājiem visā Latvijā, kas pat apsteidz ekonomisko izaugsmi valstī.
"Arvien vairāk cilvēku veido uzkrājumus dažādiem mērķiem – finansiālai drošībai, vecumdienām, bērniem, kā arī citiem, sev būtiskiem mērķiem. Lielākais uzkrājumu apjoms šogad veidots banku kontos un depozītos, kopējai uzkrājumu summai pārsniedzot jau 5 miljardus eiro. Ievērojams pieaugums novērojams arī pensiju 3. līmenim, kopējam uzkrājumu apjomam pārsniedzot 314 miljonus," pastāstīja Jansons.
Tostarp kā citus faktorus, kas iedzīvotāju vērtējumā viņu mājsaimniecību finansiālo stāvokli šogad ietekmējuši pozitīvi, minami minimālās darba algas palielināšana no 320 eiro uz 360 eiro (15%), brīvpusdienas skolēniem līdz 4. klasei (9%, īpaši svarīgi tas bijis ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērni), cenu samazinājums patēriņa precēm un pakalpojumiem (8%), kā arī iekārtošanās darbā (7%) un zemas kredītu procentu likmes (5%).
Savukārt runājot par notikumiem, kas mājsaimniecību finanšu situāciju 2015. gadā ietekmējuši nelabvēlīgi, visbiežāk (38%) iedzīvotāji norādījuši inflāciju – preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Vēl 37% aptaujāto mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi šogad ietekmējuši neplānoti sadzīviski izdevumi, piemēram, auto remonts, tehniska rakstura ķibeles un citi.
Trešais biežāk minētais iemesls, kas mājsaimniecības finansiālo stabilitāti ietekmējis negatīvi, 30% iedzīvotāju skatījumā ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām (par nemainīgu elektroenerģijas patēriņu maksājot vairāk). Pēc "Swedbank" Finanšu institūta aprēķina, piemēram, ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, kura nav atzīta par trūcīgu, ik mēnesi patērējot 350 kilovatstundas, izmaksas par elektroenerģiju pieauga.
Kā mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi ietekmējoši faktori minēti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi (19%), slimības, traumas vai nelaimes gadījumi (16%), apkures un dabasgāzes tarifu pieaugums (17%), kā arī pārāk liels kredītu vai citu aizņēmumu slogs (12%), algas samazinājums saistībā ar amata vai darbavietas maiņu (11%), kā arī darba zaudēšana (7%).
Jansons atzīmēja, ka par spīti statistikas datiem, kas liecina par inflācijas neesamību un ienākumu pieaugumu, atsevišķu izdevumu palielinājums iedzīvotāju vērtējumā "noēd" kopējo darba algu pieaugumu un arī likumdošanā iestrādātos uzlabojumus, piemēram, minimālās darba algas palielināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un lielākus pabalstus, saglabājot sajūtu, ka kopējā mājsaimniecības finanšu situācija nav mainījusies, vai pat kļuvusi sliktāka. Tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem joprojām ikdienas izdevumu slogu izjūt kā smagu.
Vienlaikus šis gads nesis salīdzinoši labas pārmaiņas ģimenēm ar bērniem, piemēram, lielākus pabalstus, atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm, kā arī brīvpusdienas skolēniem līdz ceturtajai klasei.
Pētījumu par 2015. gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaimniecībās un prognozēm par 2016. gadu šogad decembrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās.