Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi ir par 19,2 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinot ar pērnā gada pieciem mēnešiem, ieņēmumi no PVN pieauguši par 41 miljonu eiro jeb 5,8%. Arī darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojama plāna neizpilde – iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) iekasēts par 4,6 miljoniem eiro jeb 0,8% un sociālas apdrošināšanas iemaksas par 13,5 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots. Pēc FM informācijas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, darbaspēka nodokļi pildās sekmīgi un atbilst nodarbinātības rādītāju tendencēm.

Pārējo nodokļu ieņēmumi iekasēti pat vairāk, nekā plānots, tādējādi kompensējot PVN un darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāna neizpildi. Akcīzes nodokļa ieņēmumi iekasēti par 8,6 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots, uzņēmuma ienākuma nodoklis – par 12,2 miljoniem eiro jeb 7,2% un nekustamā īpašuma nodoklis – par 4,4 miljoniem eiro jeb 3,9% vairāk.

Rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 2 854,1 miljons eiro, kas ir 100% no nodokļu ieņēmumu piecu mēnešu plāna. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu nodokļu ieņēmumi pieauga par 163,5 miljoniem eiro jeb 6,1%.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos kopbudžeta ieņēmumi bija 3,812 miljardi eiro. Tas ir par 379,4 miljoniem eiro jeb 11,1% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu - par 257,4 miljoniem eiro jeb 73,0% - nodrošināja saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības.

Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3,555 miljardi eiro. Tas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 201,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. Lielākais kāpums vērojams izdevumos sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada piecos mēnešos pieauga par 63,8 miljoniem eiro jeb 6,5%, kur izdevumi pensijām pieauga par 17,6 miljoniem eiro jeb 2,5%, savukārt, izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem – par 46,3 miljoniem eiro jeb 17,5%. FM norāda, ka šis pieaugums ir skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro un trešo bērnu.

Izdevumi atalgojumam sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem pieauga par 43,0 miljoniem eiro jeb 7,9%, kur izdevumi atlīdzībai valsts budžetā pieauga par 15,5 miljoniem eiro jeb 5,6%. Savukārt lielākais pieaugums izdevumiem atalgojumam bija vērojams pašvaldībās un to padotības iestādēs – par 27,5 miljoniem eiro jeb 10,3%.

Izdevumi kāpuši arī pozīcijā – preces un pakalpojumi – par 29,4 miljoniem eiro jeb 6,9%. Tas saistāms ar izdevumu kāpumu autoceļu atjaunošanai, nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē nodrošināšanai.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos vērojams arī kapitālo izdevumu būtisks kāpums par 32,1 miljonu eiro jeb 15,7%. Tas galvenokārt skaidrojams ar izdevumu pieaugumu kapitālieguldījumiem valsts pamatbudžetā šā gada maijā Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves būvniecībai un pārcelšanās izdevumu segšanai, kā arī ar kāpumu izdevumos, realizējot ES fondu projektus augstākās izglītības iestāžu būvniecības jomā.

Kopumā šā gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija vērojams 257,5 miljonu eiro liels pārpalikums. Salīdzinājumā ar 2014. gada atbilstošo periodu bilance uzlabojās par 177,5 miljoniem eiro. To pamatā noteica iepriekšējos mēnešos saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības. Tiesa, kā norāda FM, tradicionāli gada pēdējos mēnešos izdevumi pieaug straujāk, tādējādi kopbudžetā veidosies deficīts.

Finanšu ministrija informē, ka atbilstoši Eiropas Komisijā iesniegtajai Stabilitātes programmai 2015.–2018. gadam prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gadā ir 362,1 miljons eiro jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta.