Kā liecina pētījuma rezultāti, 85 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka labs darbs ir tāds, kurā tiek maksāta salīdzinoši liela alga. Bet aptuveni pusei cilvēku jeb 47 % ir svarīgi, lai ir labi darba apstākļi. Savukārt tikai 37 % ir svarīgi, lai darbs būtu interesants.
"Kritēriji darba izvēlē joprojām grozās ap izdzīvošanas vajadzībām, un, salīdzinot ar 2012. gada datiem, šī tendence vēl vairāk saasinās. Primārais kritērijs – atalgojums - vairāk nekā divas reizes apsteidz ar darba saturu saistīto aspektu – interesants darbs. Tas ierobežo uzņēmumu iespējas fokusēties uz darbinieku kompetenču un konkurētspējas attīstību, jo, kamēr tik lielam strādājošo skaitam galvenās rūpes ir ikdienas tēriņu segšana, nevaram cerēt, ka cilvēki jutīsies droši darba tirgū un izvēlēsies iespējas, kas ļauj pilnveidoties un būt pieprasītiem darba tirgū visas darba dzīves laikā," norāda DNB bankas Personāla pārvaldes vadītāja un viceprezidente Dace Kauliņa.
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne stāsta, ka lielākā daļa NVA reģistrēto vakanču saistītas nevis ar jaunu darba vietu izveidošanu, bet gan ar darbinieku maiņu, ko bieži vien ietekmē nodarbināto neapmierinātība ar darba apstākļiem, tajā skaitā zemu atalgojumu.
Likumsakarīgi, ka lielāks atalgojums ir arī būtiskākais kritērijs, lai, izvēloties starp vairākiem darba piedāvājumiem, dotu priekšroku tam, kur sola maksāt vairāk. Tas ir būtiski 84 % aptaujāto. Otrs nozīmīgākais kritērijs ir sociālās garantijas, ko norādījuši 44 % aptaujāto. Tikmēr samērā līdzīgu atbalstu guvuši tādi izvēles kritēriji kā dažādu prēmiju, bonusu esamība (30 %) un amata atbilstība specialitātei un zināšanām (27 %). Bet salīdzinoši reti pie darbavietas izvēles kritērijiem aptaujātie atzīmējuši iespēju gūt jaunas zināšanas (6 %) un strādāt starptautiskā vidē (5 %).
Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar 2012. gada aptaujas datiem šogad lielāks atalgojums, sociālās garantijas un dažādu prēmiju esamība kā priekšrocības atzīmētas biežāk. Savukārt retāk aptaujātie minējuši ērtu darbavietas atrašanās vietu, labākus, elastīgākus darba apstākļus, interesantu, aizraujošu darbu un iespējas iegūt jaunas zināšanas.
Savukārt, vērtējot, cik lieliem ienākumiem patlaban jābūt uz vienu ģimenes locekli, lai varētu iztikt, vidējā atzīmētā summa ir 625,64 eiro, kas ir par 108 eiro vairāk nekā pirms trim gadiem.
Pētījuma ietvaros iedzīvotāji tika lūgti arī izvērtēt darba drošību Latvijā. Vaicāti, kādā līmenī kopumā ir darba drošība Latvijā, nedaudz vairāk kā puse aptaujāto jeb 51 % raksturo to kā sliktu, bet pretēju viedokli pauda 31 % aptaujāto.
Vaicāti, ar kādiem veselībai potenciāli bīstamajiem apstākļiem iedzīvotāji saskaras darbavietā, visbiežāk aptaujātie norādīja, ka tas ir darbs vienā pozā (27 %), garas darba stundas (26 %) un darbs ar datoru (24 %). Tāpat salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī lielu fizisko slodzi (21 %), caurvēju (20 %), lielu garīgo slodzi (19 %) un darba pienākumu pildīšanu savā brīvajā laikā (19 %).
Visbeidzot, jautāti, vai pēdējo piecu gadu laikā viņiem ir bijušas veselības problēmas darba dēļ, 47 % aptaujāto atzīmē, ka tādu nav bijis. Tikmēr, analizējot problēmas, kuras respondentiem radušās darba dēļ, vērojams, ka visbiežāk aptaujātajiem ir bijušas muguras, roku, kāju sāpes.
"Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti apliecina statistiskos datus, kas raksturo situāciju valstī darba aizsardzības jomā. Būtiskākās veselības problēmas ir saistītas ar sāpēm balsta un kustību sistēmā, kas sakrīt ar arodslimību statistiku. Ergonomiskie un psihoemocionālie riska faktori ne tikai ietekmē darbinieku veselību, bet arī tieši ietekmē darba kvalitāti un/vai paveiktā darba apjomu – ja darbiniekam ir sāpes, tad viņš biežāk kavēs darbu veselības stāvokļa dēļ. Darbinieki sliktas pašsajūtas dēļ var biežāk pieļaut arī kļūdas, kas rada izmaksas darba devējiem," teic Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.
"DNB Latvijas barometrs" ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.