Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Par 2014. gada nozīmīgāko panākumu Latvijā finanšu ministrs Jānis Reirs nosaucis eiro ieviešanu, kas esot noritējusi bez liekām likstām un vēlreiz apliecinājusi Latvijas piederību Eiropas saimei.

"Par 2014. gada lielāko panākumu jānosauc eiro ieviešana, kas norisinājās bez jebkādām tehniskām problēmām un pretēji plaši izskanējušajām bažām neizraisīja patēriņa cenu pieaugumu. Tieši pretēji – inflācija Latvijā šogad saglabājās vēsturiski ļoti zemā līmenī, gada pirmajos 11 mēnešos vidēji nepārsniedzot 0,6 %," norādīja ministrs.

"Latvijas pievienošanās eirozonai ne tikai deva pozitīvu signālu investoriem un veicināja kredītreitingu palielināšanu līdz investīciju līmenim, bet arī apstiprināja valsts tālāku integrāciju Eiropā, kas īpaši nozīmīgi ir pašreizējā ģeopolitiskās situācijas kontekstā."

Arī Mārupes uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Normunds Čiževskis norāda, ka eiro valūta pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos vieš lielāku stabilitātes sajūtu, un investori tāpēc varētu būt daudz ieinteresētāki ieguldīt Latvijā.

"Ja pašlaik mums vēl būtu vietējā valūtā, ņemot vērā Ukrainas un Krievijas politisko konfliktu, kā arī esošās valūtu svārstības, klātos daudz sliktāk. Tas investoros raisītu šaubas, vai Latvija ir labvēlīga vide ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Piederība vienotajai Eiropas valūtai no tā pasargā un veicina investīciju piesaisti Latvijai," sacīja N. Čiževskis, piebilstot, ka kopumā eiro Latvijai nesis daudz laba.

Arī Babītes uzņēmēju kluba valdes priekšsēdētājs Varis Sprancmanis novērojis, ka investīciju vide Latvijā, pateicoties eiro, kļuvusi daudz pievilcīgāka. "Lai gan neesmu nekāds finansists, domāju, ka tieši eiro dēļ investori jūtas daudz drošāk un nebaidās," teica V. Sprancmanis.

Tāpat viņš savā uzņēmēja pieredzē novērojis, ka tagad ir ērtāk un ātrāk strādāt ar partneriem citās eiro zonas valstīs, jo pārskaitījumi notiek zibenīgi.

"Domāju, ka visi, gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji, pie eiro ir pieraduši un cenas vairs latos nepārrēķina. Jāatzīst gan, ka cenas uzņēmēji ir apaļojuši uz augšu. Vismaz pakalpojumu nozarē strādājošie jau nu noteikti," sacīja Babītes uzņēmēju kluba vadītājs.

Arī Siguldas tirdzniecības centra "Šokolāde" vadītāja Aneta Galdiņa stāsta, ka pircēji un tirgotāji ar eiro valūtu ir saraduši.

"Cilvēki ir pieraduši pie jaunās valūtas, izņemot atsevišķus vecākā gada gājuma cilvēkus, kas vēl aizvien pārrēķina cenas latos. Tomēr, kā stāsta paši pircēji, eiro no maciņa aizplūst daudz ātrāk nekā lati, jo naudiņas makā šķiet vairāk. Taču uz cilvēku pirkšanas paradumiem eiro nekādu ietekmi nav atstājis," klāstīja A. Galdiņa.

Viņa arī stāstīja, ka tirgotāji visa gada laikā pievērš pastiprinātu uzmanību tam, vai kāds neiepērkas ar viltotām banknotēm, un līdz šim neviens aizdomīgs gadījums nav noticis.

Tāpat tirdzniecības centra vadītāja sacīja – veikalnieki novērojuši, ka pretēji latiem apgrozībā ir gaužām neliels piecu eiro banknošu skaits un bieži gadoties, ka pircējam ir grūti izdot atlikumu.

"Cilvēki bieži iepērkas ar lielām banknotēm, piemēram 50 eiro naudaszīmēm, un mēneša beigās tirgotājiem sāk aptrūkties, ko izdot," teica A. Galdiņa.

Latvija nacionālo valūtu latu pret eiro sekmīgi nomainīja 2014. gada 1. janvārī, tā kļūstot par astoņpadsmito eirozonas valsti. Kā liecina jaunākie Eirobarometra aptaujas dati, atbalsts eiro kā Eiropas vienotajai valūtai Latvijā pēdējā pusotra gada laikā ir pieaudzis par 31 procentpunktu – 2013. gada pavasarī eiro pozitīvi vērtēja tikai 43% Latvijas iedzīvotāju, bet šā gada rudenī eiro atbalstītāju skaits bija sasniedzis jau līdz 74%.