Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Reāli šajās pašvaldībās attīstības nav, tās patērē naudu, jo nopelna Rīga," aģentūrai LETA pauda LLPA prezidents. Viņš piebilda, ka ekonomiskā attīstība Pierīgas pašvaldībās nav manāma, jo tās tikai apēd to naudu, ko nopelna Rīga.

Viņš paskaidroja, ka viņam tāda pārliecība radusies, jo Pierīgā dzīvo cilvēki, kas ikdienā dodas strādāt uz Rīgu, kur ir salīdzinoši lielas algas, un tādējādi novadam tiek nodokļi. Taču paši novadi nespēj veicināt ekonomisko attīstību. "Piemēram, Mārupē, tur taču nav nevienas lielas ražotnes," minēja A. Bartaševičs.

Tāpēc, lai visi novadi Latvijā attīstītos vienlīdzīgā tempā, būtisks būs pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas modelis, kas apmierinās visas puses un visas pašvaldības – lielās pilsētas, novadus, mazās pašvaldības, attīstības centrus. Rēzeknes mērs ieteica neaizrauties ar teritoriālā koeficienta piemērošanu pašvaldībām, tā piešķirot vairāk līdzekļu lielajām pašvaldībām. Tā vietā būtu kritiski jāpavērtē, vai konkrētiem infrastruktūras objektiem tiešām šie līdzekļi ir nepieciešami.

Tāpat jaunajā izlīdzināšanas sistēmā vajadzētu atteikties no procentuālā sadalījuma, kāds patlaban eksistē starp pilsētām un novadiem. Tas veicinātu reģionu vienlīdzīgu attīstību, un tādā gadījumā katra lielā pilsēta būtu kā reģionu "vilciens" un veidotos turīgi novadi, uzskata Rēzeknes mērs.

Jau ziņots, ka jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu ir apņēmusies izstrādāt Finanšu ministrija. Diskusijas par to sāksies jau nākamā gada sākumā, un modelim jābūt izstrādātam līdz gada vidum.