Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence portālam "Apriņķis.lv" zināja stāstīt, ka tie īpašumi, kurus iegādājas nerezidenti apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām, lielākoties tiek tālāk izīrēti vietējiem iedzīvotājiem vai ārvalstu vēstniecību un Starptautiskās skolas darbiniekiem.

"Visi ārvalstnieki, kas dzīvo Babītes novadā, ir inteliģenti biznesa cilvēki, kas mums netraucē. Šie cilvēki savus bērnus arī labprāt sūta pašvaldības skolās un bērnudārzos," komentējot sadzīvošanu ar nerezidentiem, klāstīja A. Ence.

Pēc viņa teiktā, novadā dzīvo plašs spektrs cittautiešu, un arī pēc izmaiņām Imigrācijas likumā no 1. septembra, kad investīciju slieksnis TUA pieprasīšanai par nekustamā īpašuma iegādi tika paaugstināts līdz 250 tūkstošiem eiro, nerezidentu interese par īpašumiem novadā nav zudusi. "Šobrīd darījumi notiek tāpat kā notikuši, un es jau vienmēr esmu teicis, ka pie mums krievi, ķīnieši, kazahi un ukraiņi zemi pirka gan pirms šiem ierobežojumiem, gan pēc," sacīja A. Ence.

Viņš arī norādīja, ka no uzturēšanās atļauju tirgošanas trešo valstu pilsoņiem Babītes pašvaldība neko neiegūst, taču pret šāda veida īpašumu biznesu viņam kopumā iebildumu nav. "Ja šī termiņuzturēšanās atļauju tirgošana apmaiņā pret investīcijām neapdraud Latvijas drošību, kāpēc iebilst? Cik es zinu, visa Eiropa tā dara! Kaut gan, no otras puses skatoties, man nesaprotams ir tas, kāpēc vispār nepieciešams tirgot šīs te atļaujas – ja cilvēks gribēs pirkt īpašumu Latvijā, tāpat nopirks bez visām atļaujām," teica A. Ence.

Arī Mārupes domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs portālam "Apriņķis.lv" sacīja, ka visi novadā dzīvojošie ārvalstnieki Mārupes sabiedriskajā dzīvē iekļaujas labi, un daudzi nerezidentu bērni mācās pašvaldības izglītības iestādēs. Tāpat viņš arī minēja, ka lielākā daļa TUA investoru novadā ir no bijušajām padomju republikām, kā arī ir kādas desmit ķīniešu ģimenes.

Savukārt to, vai striktāki TUA izsniegšanas nosacījumi pret nekustamā īpašuma iegādi šobrīd mazinājuši nerezidentu interesi par īpašumiem, Mārupes novada mērs nezināja teikt, jo viņa rīcībā nav informācijas par to, kas ir īpašumu jaunie saimnieki.

"Varu teikt, ka nekustamā īpašuma tirgus novadā ir aktīvs, un cilvēki iegādājas gan jau apbūvētus zemes gabalus, uz kuriem atrodas dzīvokļi un mājas, gan arī neapbūvētus zemes gabalus. Taču to, vai nerezidenti pēc bargāku termiņuzturēšanās atļauju nosacījumu stāšanās spēkā īpašumus pērk mazāk, nemācēšu teikt, jo pašvaldībai nav šādas informācijas," teica M. Bojārs.

Tāpat arī Ķekavas novada domē pastāstīja, ka pagaidām izdarīt secinājumus par to, kā mainās situācija nekustamo īpašumu tirgū, kopš stājušās spēkā izmaiņas saistībā ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādi, nevar, jo jāpaiet vismaz gadam. Taču, kā izdevās noskaidrot portālam "Apriņķis.lv", pēdējos gados īpašumus Ķekavas novadā ir iegādājušies vairāki Ķīnas un Krievijas federācijas pilsoņi, kā arī daži Vācijas pilsoņi.

Portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šogad Babītes novads saņemto TUA pieteikuma skaita ziņā ieņem piekto vietu Latvijā (45 pieteikumi), bet kaimiņu Mārupes novads ierindojas sestajā vietā (41 pieteikums).

Tāpat vēstīts, ka kopš 1. septembra stājās spēkā izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz turpmāk trešo valstu pilsoņiem izsniegt TUA, ja vien nekustamais īpašums tiks iegādāts vismaz par 250 tūkstošiem eiro. Turklāt Saeima 30. oktobrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikumu pārtraukt Krievijas pilsoņiem izsniegt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pret nekustamā īpašuma iegādi.

Iepriekš:

Bargo TUA nosacījumu dēļ mazinās nekustamo īpašumu darījumu skaits Pierīgā

Jūrmalā līdz šim termiņuzturēšanās atļauju (TUA) iegūšanas slieksnis bijis gana augsts dēļ nekustamā īpašuma cenām, taču nu pieprasījums pēc tām ir samazinājies.

Ar trešo piegājienu Saeimā atbalsta NA rosinājumu liegt uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem

Uzturēšanās atļauju saņēmēji no Krievijas var paaugstināt apdraudējuma risku Latvijas drošībai

Nerezidenti par termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā ieguldījuši miljardu eiro