Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vai pēc 1. maija, kad spēkā stājušies jauni likumi, kas ietekmē zemes tirgu, ir notikušas būtiskas izmaiņas?

Kopš šā gada 1. maija Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgus ir atvērts arī ārvalstniekiem. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas Republikas pilsoņi.

No otras puses, valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" līdz 2014. gada 16. jūlijam ir pieņēmusi lēmumu par 420 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 20,553 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 11 233 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1830 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Valstī apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 līdz 426 862 eiro, bet aizdevumu termiņi ir robežās no pusotra līdz 20 gadiem. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2020. gada 31. decembrim. Rīgas reģionā apstiprināti 36 darījumi.

Mālpils domes pārstāve Ineta Broka atzīst, ka ārzemnieki, kas vēlētos iegādāties lauksaimniecības zemes novadā, pagaidām nav manīti. Pārsvarā vietējie zemnieki, kas nodarbojas ar graudkopību vai lopu audzēšanu, ražošanai piemēroto zemi iznomā, bet ar pamesto un aizaugušo nekas nenotiek.

Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš teic, ka novadā ārzemniekiem pieder mežu platības, kas pārsvarā iegādātas kā juridisko personu īpašums. Zemes tirgus kopš 1. maija novadā aktīvāks neesot kļuvis. Lielie zemnieki, kas zemi līdz šim ir nomājuši, to dara arī pašlaik. Protams, nav izslēgts, ka ir vēlēšanās platības atpirkt. Vai līdzšinējos zemes īpašniekus izdodas pierunāt, tas ir cits jautājums. Savukārt tas, vai kāds no vietējiem lielajiem zemniekiem ir gājis pēc valdības solītā atbalsta zemes iegādei, neesot zināms, jo zemnieki novada domei par to neatskaitās. Cita lieta ‒ ja redzams, ka zeme ir nopirkta lauksaimnieciskajai ražošanai, tā tiek kopta, ja iegādāta tikai ar mērķi nopirkt un pārdot tālāk, tad lauki mēdz aizaugt.

Baldones novada attīstības nodaļas vadītājs Pauls Grants skaidro, ka Baldones novads ārzemniekiem nav interesants, jo šeit zemes īpašumi ir nelieli un sadrumstaloti. Ārzemniekus tomēr vairāk piesaista vismaz 100 vai 200 hektāru lielas lauksaimniecības zemju platības, kur uzreiz iespējams izvērst ražošanu. Arī mežu platību, ko pārdot ārzemniekiem, daudz nav, jo gandrīz 80 procenti Baldones novada teritorijā esošo mežu ir VAS "Latvijas valsts meži" īpašums. Tāpat domei pagaidām nekas neesot zināms par to, vai vietējie zemnieki ir pieteikušies Lauku attīstības fonda zemes pirkšanas programmai. Iespējams, tas ir klusuma brīdis pirms vētras, bet varbūt viss paliks tāpat, kā bijis līdz šim.

Lauku uzņēmējs un Sējas novada deputāts Ivars Keviešens: "Zemes pirkšana un pārdošana ir bijusi visu laiku, kopš to atļauj likums. Bet es šaubos, vai cilvēks tā no malas var atnākt un uzreiz nopirkt noskatīto lauksaimniecības zemes gabalu. Tāpēc lielas izmaiņas šajos mēnešos, protams, zemes tirgū nav notikušas. Katrā ziņā laukos redzētais un dzirdētais par to neliecina. Vai cilvēki izmanto Lauku attīstības fonda dotās iespējas, lai nopirktu zemi? Droši vien kāds tā dara, bet patiesībā tas nemaz tik spoži neizskatās.

Es, lai nopirktu zemi, naudu aizņēmos bankā. Tas ir vienkāršāk gan procedūras ziņā, gan aizdevuma procenti ir mazāki. Ceļš uz Lauku attīstības fonda atbalsta naudu ir garš un sarežģīts. Daudz vienkāršāk būtu, ja es kopā ar valsts pārstāvjiem dotos pie zemes pārdevēja un valsts šo zemi ar mani kā vienīgo apgrūtinājumu nopirktu. Savukārt es zemi no īpašnieka – valsts – līdzīgi kā, piemēram, līzinga auto, pamazām atpirktu. Ja man būtu sarežģījumi ar maksājumiem, zeme tik un tā paliktu valstij, un tā varētu slēgt darījumu ar nākamo pircēju."

"Bet, runājot par lauksaimniecības zemes tirgu, atstāstīšu kādu sarunu ar Zviedrijas "SEB bankas" ierēdni, kurš brauca uz Vidzemi pirkt izcirtumus," turpina I. Keviešens. "Es sacīju, ka ienīstu viņu tāpēc, ka viņš ar "lēto naudu" kabatā brauc uz šejieni pirkt zemi, ko es nevaru nopirkt, jo man tādas "lētās naudas" nav. Vaicāju, ko viņš domātu par mani, ja es ar tādu pašu mērķi ierastos Zviedrijā. Zviedrs padomāja un atbildēja, ka tas esot interesants jautājums. Tikai diezin vai viņam rastos iespēja domāt to pašu, jo Zviedrijā neesot iedomājama situācija, ka vietējie pārdotu savu zemi ārzemniekiem. Pēc tāda darījuma cilvēki pārdevēju vienkārši izspiestu no sava vidus. Tas ir pretēji tam, kā notiek pie mums: ja cilvēks balso par nacionālajiem spēkiem un sauc sevi par patriotu, tas vēl nenozīmē, ka viņš pārdos savu zemi latviešu fermerim, jo gaida bagāto ārzemnieku."

Uzturēšanās atļaujas – Latvijas zemes izpārdošana vai ekonomikas izaugsme?