2003. gada referendumā 67 procenti Latvijas pilsoņu nobalsoja par iestāšanos ES. Pēc 13 gadu nosacītas patstāvības labprātīgi ieslīdējām jaunā savienībā. Eirooptimisti cerēja, ka darbosimies uz korekti noslēgtu starpvalstu līgumu bāzes, būs stingri noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas un saimnieciskās darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas, to funkcijas un loma lēmumu pieņemšanas gaitā. Savukārt eiroskeptiķi izstrādāja Latvijas – patstāvīgas valsts – ekonomisko stratēģiju, mēģinot pierādīt savus argumentus par neatkarības (Šveices modeļa) priekšrocībām labklājības nodrošinājumā.
Vai esam izdarījuši pareizo izvēli?
Protams, ES ir liels spēks. Tās kopplatība 4 300 000 km²; vairāk nekā 508 miljoni iedzīvotāju (3. vieta pasaulē aiz Ķīnas un Indijas). Mūsdienās ES ir varenākā ekonomika pasaulē – jūtami atpaliek ASV, bezcerīgi – Japāna.
ES Vienotais tirgus ir dalībvalstu ekonomiskās integrācijas sastāvdaļa un izaugsmes nodrošinājums, kas veicina konkurētspēju pasaulē, nodrošina sociālo labklājību, brīvo tirgu, kurā nepastāv iekšējās robežas un nav šķēršļu ES pilsoņu, preču, pakalpojumu un kapitāla elastīgai kustībai, kā arī saimnieciskajai darbībai ikvienā no ES dalībvalstīm.
Manuprāt, Latvija izdarījusi pareizo izvēli – par Šveices iespējām varam tikai sapņot. Skaidrs, daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem – valdošās elites gudrības, tālredzības, godaprāta un iedzīvotāju uzņēmības, zināšanām, darbaspējām. Vai ir piepildījušās cerības lauku ražotājiem? Kādi 10 gadu ilgā Eiropas Savienības pavēnī bijuši plusi un mīnusi, ieguvumi un zaudējumi, LLKC Ogres nodaļas rīkotā zemnieku pieredzes apmaiņas brauciena laikā taujāju mūsu pārnovadu ļaudīm.
Liela daļa lauksaimnieku saka – jā!
Zemnieku saimniecības īpašnieks Ivars Bedikers no Tīnūžiem ir pārliecināts – ES iestāties noteikti vajadzēja. Arī šodien, kad visapkārt dzirdami skeptiski vērtējumi un liela daļa lauksaimnieku bija gaidījuši lielāku pretimnākšanu jaunajām ES dalībvalstīm un godīgāku politiku (kaut vai tie paši nelaimīgie platību maksājumi...), tomēr savu attieksmi nemainītu – balsotu tāpat.
"Šobrīd esam ieguvēji, arī ieiedami eiro zonā. Un kas notiek Ukrainā? ES, NATO ir drošības, miera un saimnieciskās stabilitātes garants. Jā, ES stingrās regulas, mūsu pašu ierēdņu pārspīlētā pakalpība apgrūtina jau tā grūto situāciju mazajiem lauku uzņēmējiem – nelielo saimniecību īpašniekiem, individuālajiem komersantiem un mājražotājiem." Ivars smaidot atzīstas, ka pirmsākumos PVD pārbaudes vizītes gaidījis ar bažām, taču, kad visas prasības izpildījis un lietas sakārtojis, jūtas stabilāk, var mierīgi strādāt, turēt nepilnu desmitu gotiņu un īstenot jaunas saimnieciskās ieceres.
Zemnieku Jāni Liepnieku no Lielvārdes novada par ES lietderību aģitēt nevajadzēja. Vai Eiropai vajadzīgi mūsu mazie un vidējie lauksaimnieki, tas ir jautājums, cerams, ka Latvijai nav vienaldzīgs dzimtās zemītes kopēju liktenis. Šobrīd Liepiņa kungu uztrauc ES Lauksaimniecības komisāra Čološa maijā izteiktais aicinājums piena ražotājiem gatavoties jaunai piena krīzei, kas nenovēršami tuvojas. Jau tagad jādomā, kā pasargāt piensaimniekus no ekonomiskām grūtībām, kuras tika pieredzētas 2009. gadā. No šā gada sākuma samazinājušās siera, vājpiena un pilnpiena pulvera, kā arī piena tauku cenas. Ar 2015.gadu nepastāvēs piena kvotas.
Mazajiem lauku ražotājiem "izdzīvot" būs grūti, nāksies kooperēties. Politiski saspringtā gaisotne starp ES un Krieviju Ukrainas krīzes (kara) dēļ nenāk par labu ES tirgum. Protams, cietīsim arī mēs. Atsevišķi piensaimnieki jau izmanto lēto izejvielu – vājpiena koncentrātu, kas tiek importēts prāvos apjomos. Tas nozīmē, ka mazajām zemnieku saimniecībām nebūs viegli realizēt savu produkciju.
Anita un Jānis Grahoļski no Ikšķiles lauku teritorijas "Bērzupēm", kur zem viena jumta dzīvo četras paaudzes, nodarbojas ar aitkopību un mājputnu audzēšanu. Uzcelta jauna, 180 kvadrātmetrus plaša kūts. Pagaidām tur mīt ap trīs desmitiem sprogainīšu. Jānis nešaubās – ES bija mūsu vienīgais ceļš. Austrumu lielais kaimiņš joprojām bīstams, saimnieciskās saites ar to ir riskantas un neprognozējamas. Labi, ka esam eiro zonā, varam brīvi ceļot, braukt uz ārzemēm mācīties, strādāt, dibināt uzņēmumus utt. Ar kredītiem gan Grahoļsku saime neaizraujas, vari smagi iekrist banku ķetnās... 3 – 4 atmaksas procenti būtu normāli, bet, ja tev pieprasa 22...
No atbalstītāja – par eiroskeptiķi
Nelielas zemnieku saimniecības īpašniece Ingrīda Tīruma no Lauberes "Kļavām" 2004. gadā balsoja par iestāšanos ES, tomēr nu sveras skeptiķu pusē. Latvijas piena ražotāji ES ir pabērna statusā – saņem 5–6 reizes mazāk subsīdiju nekā vecajās dalībvalstīs. Tas nozīmē – vecajās, krietni bagātākās Eiropas valstīs var ražot un pārdot lētus piena produktus, mēs nespējam sacensties.
Jā, ieguvums ir ES struktūrfondu nauda, bet tā sadārdzina daudzus produktus un pakalpojumus. Zemniekiem jāpērk ES sertificētā un ražotā tehnika, jāaizņemas ES bankās. Nauda aizplūst. Mūsu cilvēki joprojām brauc prom. Ārzemnieki masveidā iepērk Latvijā zemi. Mēs atkal topam par kalpiem, nevis kungiem.