Bet, izrādās, arī obligātās civiltiesiskās transporta līdzekļa apdrošināšanas (OCTA) polise ne vienmēr garantē to, ka negadījumā radušos zaudējumus atlīdzinās apdrošināšanas kompānija. Tā gadījās arī "Rīgas Apriņķa Avīzes" lasītājai Annai no Stopiņu novada.
Likumu tulkošanai ir robežas
Viss sākās ar muļķīgu nejaušību. Annas vadītais auto apstājās brauktuves malā, un no mašīnas pa kreisās puses durvīm gribēja izkāpt bērns. Brīdī, kad durvis atvērās, garām brauca apvidus automašīna, un braucamajam tika noskrāpēti sāni. It kā jau nekas neparasts. Katram tā var gadīties. Turklāt Annas auto bija apdrošināts – tam bija OCTA polise kompānijā "Seesam Insurance" Latvijas filiālē. Tātad viss, kā nākas, lai autovadītājs justos droši.
Taču tad nāca ziņa, ka šoreiz apdrošinātājs nemaksās ne eirocenta. Kā skaidroja apdrošināšanas kompānijas Atlīdzību departamenta juriste Liene Neilande, kompānijai neesot pamata to darīt, jo: satiksmes drošību uz ceļa regulējot ne tikai ceļu satiksmes noteikumi, bet arī Ceļu satiksmes likums, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums, arī Administratīvo pārkāpumu kodekss un tamlīdzīgi.
Atļausimies sacīt, ka likumu "džungļi", tikai nedaudz pārspīlējot, nosaka gan to, ka vadītājs drīkst apturēt sauszemes transporta līdzekli brauktuves malā, gan to, ka pasažieris var no tās izkāpt arī brauktuves pusē, ja tas neapdraud satiksmes drošību un netraucē citu transporta līdzekļu kustību. Taču šajos spēles noteikumos var atrast tiešākas un netiešākas norādes, ka viss mainās tad, ja kaut ko nepatīkamu izraisa transporta līdzekļa vadītājs, bet cita aina paveras, ja tā gadījies pasažierim, un vēl pavisam cita, ja no mašīnas brauktuves pusē mēģinājis izkāpt nepilngadīgs bērns, kā tas bijis Annas gadījumā.
Profesionāls jurists šā notikuma detaļās saskatīs lielas atšķirības, un, ja viņš kalpos ieinteresētajai apdrošināšanas kompānijai, kā tas ir šoreiz ar "Seesam Insurance" darbiniekiem, tad, pateicoties likumu nepilnībām, kompānijai ir pamatots iemesls apdrošināšanas atlīdzību par cietušajai apvidus automašīnai nodarītajiem postījumiem nemaksāt. Taisnība būs tiem juristiem, kuri, interpretējot likumu, teic, ka "nevar to atļauties tulkot paplašināti", kas patiesībā nozīmē to, ka iespējamība saņemt atlīdzību no apdrošinātāja šādā gadījumā līdzinās nullei.
Svarīgi redzēt kopsakarības
Intereses pēc uzklausījām arī kādas citas apdrošināšanas kompānijas viedokli, kā tā rīkotos līdzīgā situācijā, kaut vai tāpēc, ka ar retiem izņēmumiem OCTA polises cenas Latvijas apdrošināšanas tirgū ir līdzīgas. Tātad atšķirības ir nevis cenās, bet gan kompānijas darba stilā. Kā pastāstīja apdrošināšanas sabiedrības "BTA Insurance Company" SE Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece, kompānija savā praksē ceļu satiksmes negadījumus vērtē, gan balstoties uz normatīvajiem aktiem, gan vērtējot situāciju pēc būtības.
"Ceļu satiksmes negadījumus, kad, pasažierim atverot stāvošas automašīnas durvis, tiek nodarīti bojājumi citam, braucošam transportlīdzeklim, uzskatām par OCTA apdrošināšanas gadījumiem," viņa skaidro. "Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma normām, par ceļu satiksmes negadījumu tiek uzskatīts jebkurš negadījums, kas noticis transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā, neatkarīgi no tā, vai negadījuma brīdī transportlīdzeklis atrodas kustībā vai stāv, kā arī neatkarīgi no tā, kurā vietā negadījums ir noticis, galvenais, lai tajā vietā būtu iespējama transportlīdzekļa braukšana."
Tāpat normatīvie akti nosaka, ka par transportlīdzekļa pasažieru rīcību atbild šā transportlīdzekļa īpašnieks. Visbiežāk šāda veida negadījumi notiek lielveikalu stāvlaukumos, kur automašīnas ir novietotas tuvu viena otrai, un pasažieri, atverot automašīnas durvis, nereti nodara bojājumus blakus esošajai automašīnai. Arī šādos gadījumos "BTA Insurance Company" izmaksājam OCTA apdrošināšanas atlīdzību, ja nodarīti zaudējumi trešajām personām. Tāpat OCTA apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama arī tad, ja, piemēram, no braucošas smagās automašīnas krītošs ledus gabals rada bojājumus citam transportlīdzeklim.
"Mūsuprāt, šādās situācijās ir svarīga ne tikai burtiska normatīvajos aktos rakstīto normu citēšana, atsakot klientiem atlīdzības izmaksu, bet gan vairākos normatīvajos aktos rakstīto normu tulkošana kopsakarībās un situācijas izvērtēšana pēc būtības. Mūsu pārliecība un rīcība – izvērtēt ikvienu situāciju pēc būtības, būt godīgiem un lojāliem pret saviem klientiem un vienlaikus veicināt klientu izpratni par apdrošināšanas nepieciešamību un uzticēšanos izvēlētajam apdrošinātājam," nosaka I. Rijniece.
Izvēle: KASKO vai tiesa
Uz jautājumu, vai ar transporta līdzekļu apdrošināšanu saistītie likumi, kurus var tulkot par labu apdrošinātājam, tiešām kalpo transporta līdzekļu īpašnieku un lietotāju interesēm un vai šajos likumos nevajadzētu ieviest vairāk skaidrības, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste teic, ka jebkura apdrošinātāja kompetencē ir izvērtēt katru gadījumu individuāli, analizējot to gan no normatīvo aktu viedokļa, gan pēc būtības. Bet katru situāciju likumā aprakstīt nevar.
"Praksē esam apskatījuši daudz un dažādas situācijas, piemēram, kad divu blakus stāvošu automašīnu pasažieri transportlīdzekļa durvis ir vēruši vienlaikus, kad durvis ver vaļā pasažieris – pieaugušais vai bērns (par bērnu atbildīgi ir vecāki), kad vadītājs, vai otrs transportlīdzeklis ir bijis kustībā vai stāvošs, kur transportlīdzeklis bijis novietots – atļautā vai neatļautā vietā, vai garām braucošais transportlīdzeklis ievērojis pietiekamu intervālu, kāds ir bijis ceļa, ielas platums vietā, kur noticis negadījums.
Parasti šajos gadījumos abas negadījumā iesaistītās puses uzskata, ka ir cietušās, jo katram šķiet, ka tieši otrs ir tas, kura vainas dēļ noticis negadījums. Ne vienmēr OCTA atlīdzības izmaksa tiek atteikta. Ir situācijas, kad abu negadījumā iesaistīto pušu apdrošinātāji pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksu pilnā vai daļējā apmērā. Arī tam ir savi argumenti, kas šādu lēmumu pamato. Ja negadījumā ir cietuši cilvēki, tiek ierosināts kriminālprocess un lēmums tiek pieņemts krimināllietā, uz kura pamata jau pēc tam lēmumu pieņem apdrošinātājs."
"Katrā OCTA gadījumā aktuāls ir izvērtējums, kuras puses atbildība iestājas – tās, kura vēra vaļā auto durvis, vai tās, kura brauca garām. Arī šajā gadījumā apdrošinātāja pienākums ir vērtēt negadījuma apstākļus. Ja apdrošinātājs pieņēmis lēmumu atteikt izmaksāt atlīdzību, tam ir savi argumenti. Un vienīgais risinājums, ja klientu neapmierina apdrošinātāja pieņemtais lēmums, ir vērsties tiesā," skaidro B. Gribuste un piebilst, ka šādi gadījumi vairāk tomēr ir KASKO (brīvprātīga sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana pret zaudējumiem, ko radījuši dažādi bojājumi, zādzības, dabas stihijas u.tml.) apdrošināšanas kompetencē, jo tad, ja ir KASKO polise, kas paredz šādu zaudējumu atlīdzināšanu, transportlīdzeklim nodarītie bojājumi tiktu kompensēti. Savukārt atbildības noteikšana un OCTA jautājumu risināšana būtu vairs tikai pašu apdrošinātāju ziņā, un negadījumā iesaistītajām pusēm par to galva nebūtu jālauza.
Bet ko darīt Annai un citiem, kam ar OCTA polisi kabatā gadās izraisīt ceļu satiksmes negadījumu, kas likuma cauruma dēļ dažiem apdrošinātājiem, izrādās, nemaz neskaitās atlīdzības vērts negadījums? Vai tiešām pašiem jāzīlē, kura būs īstā apdrošināšanas kompānija, kas pati iedomāsies informēt savu klientu par likuma "nenosegtajiem" negadījumiem?