Pat avīzei naudas nepietiek
Visbagātākie izrādījušies Garkalnes novadā dzīvojošie pensionāri, kuri vidēji mēnesī saņem Ls 207. Jāatzīmē gan, ka pensijas apmēri visā Pierīgā ir tikai nedaudz svārstīgi un vidējā pensija ir apmēram Ls 180.
Rīgas apriņķa pensionāru apvienības vadītāja Aija Kušķe norāda, ka jāprot dzīvot ļoti, ļoti taupīgi, lai iztiktu ar Ls 180. "Ja pensionārs dzīvo ģimenē, kurā visi strādā vai pats ir fiziski spējīgs kaut ko izaudzēt savā dārzā, tādā veidā samazinot izdevumus, tad kaut kā var iztikt, bet, ja viens pats... Ar tādām apkures cenām, kādas tās ir šobrīd – aptuveni 1,5 Ls/m2, ir grūti. Arī pieticīgā dzīvoklī ziemas mēnešos par apkuri vien jāmaksā virs Ls 100 mēnesī. Ja vēl atceramies par to, ka mūsu gadagājuma cilvēkiem ir lielākas vai mazākas veselības problēmas, kuru ārstēšanai nepieciešamas zāles un ārsta apmeklējumi, tas prasa vēl vismaz Ls 20. Tad jādomā – to var saukt par dzīvošanu vai eksistēšanu," viņa saka.
A. Kušķe arī norāda, ka šī brīža pensionāri ir paaudze, kas pieradusi "kaut ko palasīt, kaut ko abonēt vai uz teātri aiziet, bet ar pensiju tam nepietiek".
Ražīgākie – ķekavieši
Februārī visvairāk bērnu, par kuriem vecāki saņem ģimenes valsts pabalstu Ls 8 apmērā (visi bērni līdz 15 gadu vecumam vai, turpinot mācības, līdz 19 gadu vecumam) reģistrēti Ķekavas novadā – 3808, kam uz pēdām min Salaspils, Mārupe, Olaine un Sigulda, kur bērnu skaits pārsniedz 3000.
Līdzīgi ir vecāku pabalstu rādītāji par bērnu līdz vienam gadam – visvairāk tos saņem Ķekavā, 192. Mārupes novadā 149, bet Salaspilī un Siguldā attiecīgi 139 un 136. Viszemākie rādītāji gan šajā, gan iepriekšējā kategorijā vērojami Sējas novadā, kur tikai par 391 bērnu tiek maksāts ģimenes valsts pabalsts, bet par 13 – vecāku pabalsts.
Interesanti, ka ir novadi, kuros ir vairāk to vecāku, kas pirms bērna piedzimšanas bijuši bez darba un februārī saņem bērna kopšanas pabalstu Ls 50 apmērā, nekā to, kas bijuši darba attiecībās. Piemēram, Krimuldas novadā 23 vecāki saņem bērnu kopšanas pabalstu, bet tikai 18 – vecāku pabalstu. Mālpils novadā šis skaitlis pat abās pozīcijās ir vienāds – 13.
Bagātākie vecāki – Mārupē
Vislielākos vecāku pabalstus saņem Mārupes novadā – vidēji Ls 375. Tomēr mārupiete Keta Selecka, nepilnu gadu vecās Kolīnas Annas mamma, kura saņem nedaudz mazāku pabalstu nekā vidēji Mārupē, saka, ka ērtai dzīvošanai pabalsts būtu nepieciešams lielāks.
Meklējot iespējas, kā ietaupīt, Keta internetā atradusi un pērk pamperus, kuri ir par 5–7 santīmiem lētāki, nekā veikalā nopērkamie. "Ar visu to pamperiem mēnesī iztērējam Ls 30. Bet uz bērnu taču nevar taupīt. Kolīna Anna ir mans pirmais bērns, un gribu viņai sniegt visu to labāko. Ja man ārsts saka, ka jāpērk dārgākais piena maisījums, tad arī pērku. Par to mēnesī iztērēju vēl Ls 40. Nerēķinot pārtiku, apģērbu un citas lietas, kas bērnam vajadzīgas, pamperos un pienā vien mēnesī aiziet Ls 70," aprēķinājusi jaunā māmiņa.
Viņa stāsta, ka vīram arī neesot liela alga, tomēr kopā galus savilkt izdodas. "Par viņa algu mēs dzīvojam, pabalstu iztērējam regulāros ikmēneša izdevumos, piemēram, komunālajos maksājumos un kredītā. Es vispār nesaprotu, kā dzīvo mammas, kuras vienas audzina bērnus. Kā viņas iztiek un ko viņas ēd," saka Keta.
Viņa atklāj, ka komfortabli varētu justies, ja vecāku pabalsts būtu vismaz Ls 500: "Tad varētu sākt normāli dzīvot. Droši vien citiem arī tas liekas maz, bet neesam raduši dzīvot izšķērdīgi."
Bezdarbnieku rindās – vienas un tās pašas sejas
Visvairāk bezdarbnieku ir Salaspilī un Olainē – aptuveni četri simti. Salaspils novada Domes personāla inspektore Gineta Gude pastāstīja, ka šobrīd novadā 50 cilvēki veic algotos pagaidu darbus, taču no 1. aprīļa simtlatnieku skaits dubultosies, jo pašvaldībai ir radusies iespēja papildināt pagaidu darbavietu skaitu.
G. Gude atklāj, ka simtlatnieku programmas laikā bijuši daži cilvēki, kuri atraduši sev pastāvīgas darbavietas, taču jaunās programmas ietvaros pagaidām neviens tāds nav bijis. G. Gude atklāj, ka vienas un tās pašas sejas bezdarbnieku programmās redz jau atkārtoti. "Tie paši cilvēki, kas iepriekš bijušas simtlatnieku programmā, ir arī tagad. Liela daļa cilvēku nav spējuši atrast neko labāku," atklāj G. Gude.
Skaidrojot augsto bezdarba līmeni Salaspils novadā, Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja Sandra Sprukta akcentē tuvumu Rīgai: "Ņemot vērā, ka savu bezdarbnieka statusu ikviens var reģistrēt jebkurā Latvijas vietā, Salaspils statistiku tikpat labi var papildināt arī Rīgas bezdarbnieki. Citi izdomā – ja es reģistrētos tur un tur, man sanāktu ātrāk. Precīzāku situāciju varētu noteikt, ja statistikā tiktu ņemti vērā tikai tie bezdarbnieki, kuri Salaspilī ir arī deklarēti," paskaidro S. Sprukta.