Reti kuram patīk doma pacelt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Turklāt nav nekādas garantijas, ka, piemēram, pēc pieciem vai nedaudz vairāk gadiem atkal nevajadzēs atgriezties pie jautājuma par pensionēšanās vecuma kārtējo palielināšanu. Arī demogrāfija šoreiz nav mūsu sabiedrotais – pagājušā gadsimta 90. gados kritās dzimstības rādītāji un tie vēl joprojām ir relatīvi vāji salīdzinājumā ar 80. gadiem.
Turklāt diezgan būtiski ir arī tas, ka daudzi tā saucamā “dzimstības buma” laikā (jeb pagājušā gadsimta 80. gados) dzimušie nereti dodas peļņā uz ārzemēm un visai bieži Latvijā vairs neatgriežas. Tas viss tikai pasliktina situāciju sociālajā budžetā, kura jau šobrīd nav diez ko spoža.
Bieži vien, runājot ikdienā par pensijām, mēs aizmirstam, ka mūsu labklājība vecumdienās ir lielā mērā mūsu pašu rokās. Tik tiešām būtu naivi pilnībā paļauties uz pensiju 1. un 2. līmeni. Arī šai situācijai ir sava loģiska izeja jeb risinājums, proti, pensiju sistēmas 3. līmenis.
- Privātais kapitāls, kas veidojas no pensiju fonda dalībnieku vai viņu darba devēju veiktajām iemaksām. Atšķirībā no pensiju 1. un 2. līmeņa, tas netiek finansēts no sociālā nodokļa maksājumiem.
- Pensiju 3. līmeņa iemaksas var veikt vienlaikus vairākos pensiju plānos vai pat fondos. Iemaksu biežums un lielums ir pensiju fonda dalībnieku ziņā.
- Iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus no veiktajām iemaksām (juridiskām personām nav jāmaksā arī sociālais nodoklis).
- Pensiju 3. līmeņa uzkrājumi ir droši – ieguldījumi tiek veikti licencētos pensiju plānos, kuru uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
- Pensiju 3. līmeņa kapitālu var saņemt jau 55 gadu vecumā.
- Pensiju 3. līmeņa kapitāls ir mantojams.
Lai saņemtu konsultāciju, jādodas uz Nordea bankas klientu apkalpošanas centru “Sigulda” K. Valdemāra ielā 1a darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00. Ja ir jautājumi par bankas sniegtajiem pakalpojumiem, konsultāciju var saņemt arī pa tālruni 67972097. Vairāk informācijas www.nordea.lv