Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pierīgā jeb bijušajā Rīgas rajonā darījumu skaits pērn palielinājies par 18 % salīdzinājumā ar 2012. gadu. Arī šogad februārī darījumu bijis vairāk nekā pagājušā gada otrajā mēnesī, informēja kompānijas vadītājs Aigars Zariņš.

"Ārzemniekus, kuri nekustamos īpašumus iegādājas, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, vairāk interesē Rīga un Jūrmala, bet tie, kuri vēlas lētākus īpašumus, pārsvarā izvēlas Cēsu pusi," skaidroja A. Zariņš.

Fakts, ka darījumu skaits palielinājies arī teritorijās, kas nav ārzemnieku iekārotas, liecina, ka nekustamo īpašumu tirgus ir pārvarējis krīzi un stagnāciju un ir sākusies augšupeja. Cenas gan pagaidām neceļas. "Nekustamo īpašumu tirgū vispirms parasti aug darījumu skaits un tad pieaug cenas, tādēļ prognozējam, ka šogad būs vērojams arī cenu pieaugums," vērtē "Balsts" vadītājs.

Tomēr novados, kas atrodas jūras tuvumā, īpašumus paguvuši iegādāties arī uzturēšanās atļauju tīkotāji, taču, kā apliecina pašvaldības, svešzemnieku klātbūtni novados īpaši nejūt, jo lielākā daļa īpašumus iegādājušies tikai uzturēšanās atļaujas iegūšanai, bet ne dzīvošanai.

Babītes novada izpilddirektore Elfa Sloceniece stāsta, ka tikai neliela daļa ārzemnieku, kas nopirkuši nekustamos īpašumus novadā, arī tur dzīvo. Babītē, kas saskaņā ar Pilsonības un migrācijas dienesta datiem ir iecienītākais Pierīgas novads uzturēšanās atļaujas ieguvēju vidū, dzīvo viena ķīniešu ģimene – bērni apmeklējot vietējās izglītības iestādes, un ģimene pakāpeniski integrējoties sabiedrībā.

Jau rakstījām, lai gan Saulkrastu novada pašvaldība apliecina, ka īpaši nejūtot to, ka nekustamos īpašumus iegādājušies ārzemnieki. Nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" 2013. gada mājokļu tirgus pārskatā teikts, ka Saulkrastos dzīvokļus tipveida ēkās cenu kategorijā līdz 800 eiro par kvadrātmetru joprojām pārsvarā iegādājas ārvalstu pilsoņi.

Savukārt kompānijas "Realia" Dzīvojamā fonda direktors Andrejs Kozels stāsta, ka pēdējo mēnešu tendences nekustamo īpašumu jomā liecina, ka arvien pieprasītāki kļūst īpašumi tuvu Rīgai – vietās, kur attālums līdz galvaspilsētas robežai ir 10–20 km. Šajos Pierīgas rajonos tiek iegādātas privātmājas un dzīvokļi gan jaunos projektos, gan agrāk celtās mājās. Pircēji ir vietējie klienti, lielākoties ģimenes ar stabiliem ienākumiem.

"Šobrīd īpaši pieprasīti un par samērā izdevīgām cenām iegādājami objekti, kas uzcelti nekustamā īpašuma "buma" gados, bet ekonomiskās krīzes dēļ nav pabeigti līdz galam. Patlaban piedāvājumā ir privātmājas vidēji līdz 250 m2 platībā ar zemi līdz 1500 m2. Piemēram, Līčos, Dreiliņos, Garkalnē šādu objektu cena svārstās no 50 000 līdz 120 000 eiro."

Runājot par dzīvokļu tirdzniecību Pierīgā, A. Kozels atzīmē, ka pircējus lielākoties interesē dzīvokļi jaunajos daudzdzīvokļu projektos, kuru platība ir līdz 75 m2. Te cena svārstās ap 1200–2000 eiro par kvadrātmetru.

"Ja jāizvēlas starp dzīvokli ar platību, sākot no 80 m2, un privātmāju, daudzi dod priekšroku privātmājai, jo cenu atšķirība nav pārāk liela," viņš saka. Tiesa, ir daļa klientu, kas izvēlēsies dzīvot tikai dzīvoklī, jo savas privātmājas apsaimniekošana prasa lielākas pūles.