Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Latvijā šobrīd viena no aktuālākajām problēmām ir iedzīvotāju emigrēšana un darba meklējumi ārzemēs. Viens no galvenajiem iemesliem cilvēku izceļošanai ir milzīgās kredītsaistības un finansiālā bezizeja, kas gulstas uz cilvēku pleciem.

Šīs problēmas risināšanā pirmais solis būs deputātu virzītie grozījumi likumā, kas dos iespēju iziet atviegloto maksātnspējas procesu. Cilvēkam, kas ir izgājis maksātnespējas procesu, tiek dzēstas visas kredītsaistības.

Pašlaik vairāk nekā 200 tūkstošiem mājsaimniecību Latvijā ir problēmas ar kredītu atmaksu. Lielākoties šie kredīti ņemti tā sauktajos treknajos gados, kad "gāzi grīdā" politikas rezultātā bankas cilvēkiem šos kredītus burtiski "meta pakaļ", nedz pārbaudot maksātspēju un oficiālos ienākumus, nedz citādi izvērtējot riskus. Protams, arī paši cilvēki pakļavās šim patēriņa un mārketinga spiedienam, uzņemoties lielas kredītsaistības. Neaizmirsīsim arī, ka mēs esam jauna demokrātija un ekonomika. Mūsu sabiedrība šādu kredītu burbuli iepriekš nebija piedzīvojusi. Mums nebija iespējas iepriekš mācīties no savām kļūdām. Nemaz nešaubos, ka otrreiz nelaimē nonākušie cilvēki šādas kļūdas vairs nepieļaus...

Rezultāts šobrīd ir tāds, ka vairāki desmiti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju no Latvijas ir aizbraukuši tieši tādēļ, ka nespēj tikt galā ar kredītsaistībam. Tie, kas ir palikuši Latvijā, spiesti strādāt neoficiāli, pelēkajā ekonomikas sektorā, lai bankas neatņemtu pēdējos iztikas līdzekļus. Ja mēs ar steigu nerīkosimies, tad lielākā daļa jau aizbraukušo cilvēku, kā arī tie, kas vēl tikai plāno aizbraukt, Latvijai būs zuduši.

Patlaban maksātnespējas process ir ilglaicīgs, dārgs, sarežģīts un tāpēc nepieejams ļoti lielai sabiedrības daļai – tas ilgst, sākot no trim gadiem, un tam vajadzīga liela nauda un daudz laika. Piedāvājums ir to padarīt pat trīsreiz ātrāku un trīsreiz lētāku.

Protams, "parāds nav brālis". Tomēr jāņem vērā samērība un iespējas. Vairums cilvēku, kuri ir iekļuvuši parādsaistībās, par saviem kredītiem un lēmumiem jau sen ir pārmaksājuši – gan finansiāli, gan emocionāli. Savukārt bankas jau sen ir atgriezušās pie miljonu pelnīšanas. Piemēram, 2013. gada 10 mēnešos bankas Latvijā nopelnījušas 170 miljonus latu!

Atsavinātos mājokļus izsolēs "par sviestmaizi" ir uzpirkušas banku meitas kompānijas un tagad šos mājokļus realizē ar milzu peļņu, savukārt no kredītņēmēja "izsūc pēdējo pilīti".

Valstij un mums visiem nebūs izdevīgi, ja nespēsim palīdzēt kredītverdzībā nokļuvušajiem cilvēkiem. Pat pašām bankām tas nav izdevīgi, jo viņām zūd potenciālie klienti. Valstij šie zaudējumi ir vēl būtiskāki. Katrs tās iedzīvotājs ir svarīga sabiedrības daļa, kas sniedz savu artavu gan nomaksāto nodokļu veidā, gan arī nākotnes veidošanā. Galu galā pārējai sabiedrībai netieši var nākties "uzturēt" šos nelaimē nonākušos cilvēkus, kas ar saviem nodokļiem nevarēs sniegt savu artavu budžetam un socialās sistēmas uzturēšanai – bērnudārziem, pensijām u. c. socialām vajadzībam.

Jauns sākums ir tas, kas šajā gadījumā ir vajadzīgs – gan bankām, gan mūsu līdzcilvēkiem, gan valstij kopumā!