«Paliek spēkā lēmums par Kohēzijas fonda jauno projektu apturēšanu Ungārijā no nākamā gada, bet [lēmumā] iestrādāta atruna,» vairāku stundu karsto diskusiju rezultātus Latvijas Radio (LR) rezumēja mūsu valsts delegācijas pārstāvis finanšu ministrs Andris Vilks. Pēc viņa vārdiem, mīkstināt lēmumu ierosināja Latvija un vairākas citas valstis, kas iebilda pret sankcijām. Ungārijai ir doti vairāki mēneši, lai «labotos». Ja padome sanāksmē 22. jūnijā atzīs, ka Budapeštas «mājasdarbi», izstrādājot ilgtspējīgas reformas, lai samazinātu budžeta deficītu, ir pietiekami, Kohēzijas fonda finansējumu neapturēs.
Latvija un vēl vairākas valstis, kā Lietuva, Čehija, Polija, aicināja Ungārijas fiskālo politiku vērtēt visas ES kontekstā, sacīja A. Vilks. Viņaprāt, tagad iznāk tā, ka ES «notic tam, ko [risinot nepieļaujami liela budžeta deficīta problēmu] sola darīt spāņi, bet nenotic tam, ko sola darīt ungāri».
Ir vairākas «problēmvalstis», par kuru budžeta samazināšanas ilgtspējīgumu arī varētu diskutēt, taču tas nenotiek, atzina ministrs. Viņš gan piebilda: Ungārijas nespēja mazināt budžeta deficītu kritiku izpelnījusies jau kopš 2004. gada, «pārāk daudz gadu ir pagājis, pārāk daudz solījumu bijis». Iespējams, savu lomu spēlē arī Budapeštas un Briseles līdzšinējās politiskās domstarpības (sakarā ar ES kritizēto pērn darboties sākušo Ungārijas Preses likumu un šogad spēkā stājušos konstitūciju un konstitucionālajiem likumiem), nenoliedza Latvijas ekonomikas ministrs.
Latvijas pārstāvju un vairāku citu valstu delegācijas aicināja arī izvērtēt sankciju samērojamību. Par fiskālās disciplīnas trūkumu, līdzīgu kā nule apspriestajā gadījumā, valstis, kas neietilpst eirozonā, var sodīt, atņemot ES finansējumu, kas vienāds 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), eirozonas dalībvalstīm draud tikai 0,2 procentu samazinājums.
«Pilnīgi piekrītu Austrijas Finanšu ministrijai, kas teica – kāpēc Grieķijai ļaujam [ieturēt] 5,3 [procentus budžeta deficīta], un grieķi jau tagad pateikuši, ka pat 5,8 procentus nevarēs ieturēt,» neizpratni par «dubultstandartiem» intervijā LR pauda bijušais Latvijas īpašo uzdevumu ministrs ES lietās Aleksandrs Kiršteins. Nesen ES pieļāva, ka Spānijas budžeta deficīts drīkstēs būt 5,3, nevis 4,4 procenti no IKP, ko valsts bija apņēmusies ievērot. Pēc A. Kiršteina domām, gan Grieķijas, gan citu parādos nonākušo valstu nākotne atkarīga no Vācijas interesēm un lēmumiem.
ECOFIN šā gada 24. janvārī secināja: lai gan Ungārija līdz pērnajam gadam formāli nav pārsniegusi budžeta deficītu, kas būtu lielāks nekā trīs procenti no iekšzemes kopprodukta, šis sasniegums nav balstīts uz strukturālām un ilgtspējīgām korekcijām. 2011. gadā budžeta pārpalikums skaidrojams ar ievērojamiem vienreizējiem ienākumiem, taču strukturālais stāvoklis pēdējos divos gados pasliktinājies, un arī šogad samazināt budžeta deficītu līdz mazāk nekā minētajiem trim procentiem lielā mērā iespējams vienreizēju pasākumu dēļ. Padome prognozē, ka 2013. gadā deficīts pārsniegs Līgumā par Eiropas Savienības darbību norādītos apmērus.
Ungārija ir pirmā ES dalībvalsts, kurai pārmērīga budžeta deficīta prognožu dēļ liegts KF finansējums.
Interviju LR ar A. Vilku var noklausīties ŠEIT, bet ar A. Kiršteinu ŠEIT un ŠEIT.