Taču izskatās, ka Rīgas domes lēmumu nav spējīgs ietekmēt neviens, pat ne ministrija un Saeima.
Jau rakstījām, ka portāls "Manabalss.lv" aicināja parakstīties iedzīvotājus, kas nepiekrīt diferencētām biļešu cenām Rīgas sabiedriskajā transportā jeb Latvijas iedzīvotāju dalīšanai. Pāris nedēļu laikā portālā savākti vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu, kas nozīmē, ka Rīgas domes lēmumu var iesniegt izvērtēšanai Saeimā.
Tieši tā arī nolēmusi rīkoties iniciatīvas autore Ieva Brante un tuvākajā laikā vērsīsies Saeimā, lai tā pieņemtu lēmumu, pamatojoties ar Latvijas iedzīvotāju interesēm, kas pauduši savu nostāju jautājumā par plānotajām izmaiņām biļešu cenās Rīgas sabiedriskajā transporta. Saeimā jau gatavo grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas liegtu izmantot deklarēto dzīvesvietu kā vienīgo pamatojumu atlaižu piešķiršanai sabiedriskajā transportā. Tomēr diez vai Rīgas domei šādi argumenti liks atkāpties no sava nodoma, un, visticamāk, tiks izdomāti jauni "parametri" atlaižu piemērošanai.
Paraksti un vēstules
Atklāta vēstule sagatavota arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministram Edmundam Sprūdžam (RP). Tuvāko dienu laikā VARAM sniegs atzinumu par atlaižu piemērošanu sabiedriskajā transportā Rīgā deklarētajiem.
Parakstu vākšanas mērķis ir pārtraukt iedzīvotāju diskrimināciju Rīgā, ieviešot dažādas biļešu cenas Rīgā deklarētajiem un nedeklarētajiem iedzīvotājiem. Ja netiks ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis, tad no nākamā gada galvaspilsētā nedeklarētie Latvijas iedzīvotāji un tūristi par vienu braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 1,20 eiro, bet galvaspilsētā deklarētie – 0,60 eiro.
"Saglabājot vienādu sabiedriskā transporta braukšanas maksu gan rīdziniekiem, gan nerīdziniekiem, tiks novērsta lielas iedzīvotāju grupas diskriminācija pēc to dzīvesvietas un nepalielināsies no Latvijas aizbraucošo skaits. Mazākās pašvaldībās nesamazināsies ieņēmumi, un tās spēs nodrošināt atbalstu skolām, bērnudārziem, maznodrošinātajiem un trūcīgiem, kā arī transportam un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Rīgā nepalielināsies transporta plūsma un nepasliktināsies gaisa kvalitāte iespējamo nerīdzinieku privātā transporta dēļ," norāda Ieva Brante.
Robs jebkurā gadījumā
Tikmēr Rīgas dome rosās un mēģina atrast kopēju valodu ar Pierīgas pašvaldību vadītājiem. Taču tikšanās notikusi vien ar dažiem. Viena no iespējamām sadarbības formām varētu būt, ka arī Pierīgas iedzīvotāji tiek pie "Rīdzinieka kartes", taču tas varētu "iegriezt" robu Pierīgas pašvaldību budžetos, jo par biļešu cenu starpību tik un tā būtu jānorēķinās pašvaldībām. Vēl notikušas pārrunas ar Siguldas novada domi un panākta vienošanās, ka rīdzinieki varēs izmantot Siguldas sabiedrisko transportu bez maksas.
Ja Rīgas domes iecere īstenosies, plānotais sabiedriskā transporta biļešu sadārdzinājums patukšos arī to ropažnieku maciņus, kuri pārvietojas ar 16. autobusu maršrutā "Garkalnes Mucenieki–Abrenes iela". Ropažu pašvaldības priekšsēdētājs Zigurds Blaus (Vidzemes partija) pastāstīja, ka pirms dažiem gadiem Rīgas dome Mucenieku ciemā iegādājusies vairākas ēkas, kur izmitinājusi pilsētas nabadzīgākos iedzīvotājus, tāpēc dārgākas biļetes šo iedzīvotāju dzīvi tikai pasliktinātu.
"Esam sagatavojuši vēstuli Rīgas domei ar lūgumu tikties ar domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu ("Saskaņas centrs"). Gribam viņu pārliecināt, ka šāda biļešu sadārdzināšana nebūtu pareiza." Z. Blaus uzskata, ka viens no risinājumiem būtu arī Pierīgas iedzīvotājiem piedāvāt "Rīdzinieka karti", bet labākajā gadījumā cenas nepacelt.
Savukārt dalību PSIA "Rīgas satiksmes" dotēšanā Z. Blaus uzskata par pēdīgo risinājumu: "Ir jāizpēta, cik iedzīvotāju pārvietojas ar 16. autobusu un cik šai dotācijai vajadzētu būt lielai." Taču risinājumi šajā situācijā varētu būt dažādi. "Ceru, ka Rīgas dome padomās un šo ieceri atcels."
Valsts līmeņa problēma
Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs ("Latvijas Zemnieku savienība") uzsvēra, ka šis nav tikai Rīgas un Pierīgas pašvaldību jautājums – tas jārisina valstiskā līmenī. "Pašlaik šo jautājumu mēģina risināt tikai ar pašvaldību iekšējo sapratni un finansējumu, bet valsts nostājusies malā kā vērotāja. Tā tam nevajadzētu būt," atzīst M. Bojārs. "Ja transports ir jāorganizē ar zaudējumiem, tad kādam tie ir jāsedz. Šī problēma radās, kad valsts Rīgai mērķdotāciju samazināja uz trīs miljoniem latu," skaidro Mārupes mērs un piebilst, ka pērn Rīgai piešķirtais valsts finansējums transporta pārvadājumiem ārpus Rīgas pašvaldības teritorijas tika samazināts par 700 tūkstošiem latu.
"Tāpēc Rīga ir šādā izmisuma situācijā. Pašreizējā likumdošana neparedz, ka kāda pašvaldība maksā dotācijas citai pašvaldībai piederošam uzņēmumam, tāpēc šis jautājums jārisina juridiski korekti," uzskata M. Bojārs un uzsver, ka neviena pašvaldība nevēlas ar Rīgu iesaistīties asos ķīviņos. Mārupes domes priekšsēdētājs spriež, ka iedzīvotāji nevar būt ķīlnieki, lai arī kur tie dzīvotu: Mārupē, Daugavpilī vai kādā citā pilsētā.
"Katrai pašvaldībai ir tiesības saviem iedzīvotājiem piešķirt atvieglojumus. Šoreiz jautājums ir saasinājies tieši par transportu, bet mēs katra pašvaldība saviem iedzīvotājiem esam piešķīruši kaut kādus materiālus labumus: bērnu piedzimšanas pabalstus, transporta kompensāciju gados vecākiem cilvēkiem vai veselības aprūpes atlaides," atgādina M. Bojārs. "Šoreiz Rīgas pilsēta pieņēma atvieglojumus saviem iedzīvotājiem, nevis pieņēma lēmumu pārējiem Latvijas iedzīvotājiem noteikt lielāku biļešu cenu."
Mūžīgā diskusija
Rīgas domes iniciatīvu pacelt biļešu cenas ārpus Rīgas dzīvojošajiem iedzīvotājiem lakoniski raksturoja Salaspils pašvaldības priekšsēdētājs Raimonds Čudars: "Slikti. Pirmkārt, būs jāvērtē Rīgas pašvaldības piedāvājums, otrkārt – jārēķina, jāgaida, kādas būs likumdošanas iniciatīvas gan no ministrijas, gan valstiskā līmenī."
R. Čudars neprognozē, kāds varētu būt gaidāmo pārrunu rezultāts, taču uzsver, ka šī jautājuma risināšanai noteikti nepieciešama vienota pieeja. Novada mērs gan uzsver, ka Salaspils situācija ir mazliet citādāka nekā citām Pierīgas pašvaldībām, jo pārsvarā novada iedzīvotājus no novada centra Salaspilī uz Rīgu pārvadā nevis "Rīgas satiksmes" (RS) transports, bet uzņēmuma SIA "Galss-Buss" autobusi.
Ar RS autobusu pārvietojas tikai Acones iedzīvotāji, kuri uz Rīgu nokļūst ar 50. autobusu maršrutā "Tec 2–Abrenes iela". "Aconē ir deklarējušies aptuveni 600–700 iedzīvotāju. Par šiem cilvēkiem būs jādomā īpaši," stāsta R. Čudars. "Runājot par šo jautājumu, nevienā brīdī nevaram būt pozitīvi noskaņoti. Šis ir vecais stāsts, kas kam ko dod. Mēs jau varētu runāt par to, cik daudz Pierīgas iedzīvotāji dod Rīgas ekonomikai naudu gan iepērkoties, gan ar visu pārējo. Pieļauju, ka šī diskusija ir mūžīga un nebeidzama."