Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Visvairāk apspriestais jautājums valdībā pēdējo nedēļu laikā, šķiet, ir Imigrācijas likumā noteiktā iespēja trešo valstu pilsoņiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu. OVV skaidro, cik iekārojami ārzemniekiem šķiet īpašumi Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadā un kāds varētu būt pašvaldību ieguvums vai gluži pretēji – zaudējumi, ja minētajos novados uz dzīvi apmestos aizvien vairāk trešo valstu pilsoņu.

Kopš 2010. gada 1. jūlija termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā līdz pieciem gadiem (ar pagarināšanas iespēju), var iegūt, iegādājoties īpašumu Rīgā vai Rīgas rajonā par 100 000 un vairāk latiem, bet republikas nozīmes pilsētās – par 50 000 un vairāk latiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati liecina, ka triju gadu laikā TUA saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā kopumā izsniegtas 2719 trešo valstu pilsoņiem. Nekustamie īpašumi Lielvārdes un Ķeguma novadā ārzemniekus pagaidām nav vilinājuši, Ogres novadā TUA saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi pērn ieguvis viens trešās valsts pilsonis, bet Ikšķiles novadā – pieci – visi Ķīnas pilsoņi.

"Meidrops" pieder četrām ķīniešu ģimenēm
Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš uzskata, ka būtu jāturpina TUA izsniegšana trešo valstu pilsoņiem pret nekustamā īpašuma iegādi. "Tas tomēr ir pienesums mūsu tautsaimniecībai. Tiek nodarbināti cilvēki – viņi būvē, remontē utt., taču ir kāda būtiska lieta. Lai arī pašvaldības vairāk izjustu šo pienesumu, būtu nepieciešams speciāls fonds, kurā, ja ārzemnieks iegādājas nekustamo īpašumu un iegūst TUA, tiktu iemaksāta nauda. Daļu no tās vajadzētu novirzīt pašvaldībām, kuras šos finanšu resursus varētu izlietot savā administratīvajā teritorijā, piemēram, ceļu vai infrastruktūras uzlabošanai. Šobrīd vienīgie ienākumi, ko gūst pašvaldības, ir nekustamā īpašuma nodokļi, kurus maksā TUA ieguvusī persona," skaidro mērs.

Jautāts, kā Ikšķilē iejutušies ķīnieši, kas šeit iegādājušies nekustamos īpašumus, I. Trapiņš norāda, ka tie faktiski ir tikai divi gadījumi: "Četras ķīniešu ģimenes iegādājušās viesu namu "Meidrops", tiesa gan, viņi paši šeit nedzīvo. Viesu nams ir nodots apsaimniekošanai vienai jauktai ģimenei – latvietei un austrietim. Gada sākumā viesu nams bija uz laiku slēgts, bet tagad notiek aktīva darbība. Iepriekšējie īpašnieki ar šo īpašumu vairs nespēja tikt galā, krājās parādi, bet neviens no Latvijas uzņēmējiem to iegādāties nevēlējās. Uzskatu, ka šādi atrasts ļoti labs risinājums, no kura visi ir tikai ieguvēji – Ikšķilē ierodas ciemiņi no tuvākām un tālākām valstīm, notiek uzņēmējdarbība, un tiek maksāti nodokļi."

"Otrā gadījumā, ko skatījām domes sēdē pirms pāris mēnešiem, ir par to, kāda Ķīnas pilsone iegādājās privātīpašumu Tīnūžu pagastā. Man nav ziņu, vai viņa tur arī dzīvos. Uzskatu, ka jautājums par uzturēšanās atļauju izsniegšanu šobrīd nav tik liela problēma, kā to pasniedz politiķi. Domāju, ka lielākoties trešo valstu pilsoņus vairāk interesē Šengenas telpa, nevis pārcelšanās uz dzīvi, piemēram, Ikšķilē. Daudz aktuālāks jautājums ir tas, ka valstij vajadzētu radīt vidi, lai gan mūsu, gan citu valstu pilsoņiem šeit būtu interese nodarboties ar uzņēmējdarbību," saka Ikšķiles novada pašvaldības vadītājs.

Par īpašumiem Ogrē un Lielvārdē ārzemnieku interese ir niecīga
Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Aivars Troska norāda, ka viņa attieksme pret termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ir neitrāla, jo pašvaldībai līdz šim ar šo jautājumu nav nācies saskarties. "Tā varbūt vairāk ir Pierīgas novadu problēma. Ja arī mums kādreiz nāksies saskarties ar šo jautājumu, tad, kā jau to paredz likums, pašvaldība katru gadījumu rūpīgi izvērtēs, tiesa gan, es nedomāju, ka mums ir iespējas kaut ko būtiski ietekmēt. Arī Lielvārdes novadā ir ārzemnieki, piemēram, holandieši, kas apsaimnieko zemi, bet tie nav trešo valstu pilsoņi, un uz viņiem attiecas citi nosacījumi," viņa skaidro.

Arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs norāda, ka šis jautājums Ogres novadā pagaidām nav aktuāls: "Uzskatu, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana pret nekustamā īpašuma iegādi tomēr dod kādu stimulu ekonomikas attīstībai. Valstī milzum daudz īpašumu gan pilsētās, gan laukos netiek izmantoti. Turklāt īpašnieki, kuri savus īpašumus pārdod, iegūto naudu laiž apgrozībā."

"Kas attiecas uz pašvaldības labumu no uzturēšanās atļauju izsniegšanas pret nekustamā īpašuma iegādi, jāatzīst, ka tas ir pastarpināts – šie īpašumi attiecīgās pašvaldības teritorijā tiek apsaimniekoti, un īpašnieki pašvaldībai maksā nekustamā īpašuma nodokli. Jā, ir bažas par zemju nonākšanu ārvalstu pilsoņu rokās, bet diemžēl mūsu pašu lauksaimnieki, kuri strādā un grib savu ražošanu attīstīt un paplašināt, nespēj nopirkt zemes platības un ir spiesti tās nomāt. Toties ārvalstnieks nopērk uzreiz. Mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā, un ar to jārēķinās. Mūsu valsts iedzīvotājiem uz vietas darbs netiek nodrošināts, viņi dodas uz citām valstīm, īpašumi paliek tukši, bet daba tukšumu nemīl," teic Ogres mērs.

Gūst peļņu, pārdodot to, kas pieder valstij
Savukārt Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols uzskata, ka uzturēšanās atļauju izsniegšanas process šobrīd nav pareizi reglamentēts. "Uzturēšanās atļauju izsniegšana ir valsts sfēra, bet ir izveidota situācija, ka privātīpašnieki, pārdodot nekustamo īpašumu, faktiski pārdod arī to, kas pieder valstij, un tā ir šī uzturēšanās atļauja. Valsts no tā saņem tikai, ja tā var teikt, nobirumus, turklāt tikai pēc tam, kaut kad beigās," viņš uzskata.

"Vislabākais bizness ir pārdot to, kas tev faktiski nepieder. Tas ir, piemēram, tāpat, kad kāds tirgotu gumijas zābakus ārzemniekiem un, nopērkot šos zābakus, pircējs klāt saņemtu arī vīzu. Uzskatu, ka šīs divas lietas – nekustamie īpašumi un uzturēšanās atļaujas – vajadzētu nodalīt. Jā, valsts var noteikt, ka jābūt šī nekustamā īpašuma pirkumam kā priekšnoteikumam, lai varētu iegādāties uzturēšanās atļauju, taču pircējam, nopērkot nekustamo īpašumu un samaksājot īpašniekam, būtu pēc tam valsts budžetā jāsamaksā par uzturēšanās atļauju. Daļa no šīs summas varētu nonākt speciālā fondā, ko tad varētu izmantot noteiktu valsts vai pašvaldību mērķu un funkciju izpildei. Kādai šai summai jābūt, tas, protams, ir diskutējams jautājums. Var jau teikt, ka pašvaldības saņem nekustamā īpašuma nodokli, bet pēc būtības nekas jau nemainās – agrāk šo nodokli maksāja viens saimnieks, tagad kāds cits. Kaut kādi ienākumi jau ir, bet tās ir sīkas vienības. Praktiski tā peļņa, ko iegūst bankas, pārdodot īpašumus, aizplūst uz kādu citu valsti, tad kāds gan mums tur labums ekonomikai?" saka R.Ozols.

Uzturēšanās atļauju izsniegšanas kvotām jābūt
Ķeguma novada domes priekšsēdētājs norāda, ka novadā šis jautājums pagaidām nav aktuāls, jo nav ziņu par trešo valstu pilsoņiem, kas šeit būtu iegādājušies kādu īpašumu. "Pilnīgi aizliegt uzturēšanās atļauju izsniegšanu varbūt arī nevajadzētu. Ja reiz cilvēkam atļauts iegādāties nekustamo īpašumu, ir loģiski, ka viņam tur kādreiz gribas aizbraukt, bet tas, ka jābūt kvotām, arī ir pilnīgi skaidrs, jo valstij jāuzņemas zināma atbildība par trešo valstu pilsoņiem, kas šeit iegādājušies īpašumus. Viņi jāuzrauga, jāzina, cik tad viņu ir, cik vēl būs, lai zinātu, kādi resursi jāvelta tā visa administrēšanai," skaidro R. Ozols.

"Turklāt, ja uzturēšanās atļauju iegūšanā nav ierobežojumu, tad, parēķinot, kāda mūsu valstī ir dzimstības un mirstības proporcija, atstāt šo jautājumu pašplūsmā noteikti nedrīkst, jo pa gadiem izsniegto atļauju skaits summējas un no valsts puses tā, maigi sakot, ir vieglprātīga attieksme. Priecāties, ka pie mums ir tikai pieci ķīnieši un viņi visi ir ļoti jauki, var ļoti neilgi. Kad te būs pieci tūkstoši, mēs vairs īsti nezināsim, vai viņi visi ir tik jauki, kuri bija jauki un kuri nē..."

Valdībā panākts kompromiss
Visasāk pret termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas sistēmu iestājas Nacionālā apvienība, kas uzskata, ka šī norma no Imigrācijas likuma vispār būtu svītrojama, jo tādējādi tiek mākslīgi kāpinātas nekustamā īpašuma cenas, vietējiem iedzīvotājiem aizvien grūtāk pieejami mājokļi, valstī ieplūst nezināmas izcelsmes naudas, un katru gadu palielinās imigrantu skaits, kas var apdraudēt latviešu pamatnāciju, kuras īpatsvars jau tā ir tikai 62 procenti no iedzīvotāju kopskaita.

Šobrīd strīdīgajā uzturēšanās atļauju jautājumā starp valdošo koalīcijas partiju līderiem panākta zināma vienošanās. Iespējamais kompromisa variants paredz ierobežojumu 700 darījumiem virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumu gadā, kuru apmērs ir virs 0,5 miljonam eiro. Turpmākajos gados darījumu apjoms pakāpeniski samazināsies par 175, bet 2016. gadā tiks veikta sistēmas pārskatīšana un lemts par tālāko rīcību, jo ir skaidrs, ka uzturēšanās atļauju modelis ir novecojis un neatbilst vairs tai situācijai Latvijā, kāda bija pirms trim gadiem.

Uzziņai
Kopš 2010. gada 1. jūlija spēkā esošie Imigrācijas likuma grozījumi nosaka, ka ārzemnieki var saņemt uzturēšanās atļaujas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņi:
* ieguldījuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā vismaz 25 000 latu, uzņēmumā jābūt nodarbinātiem ne vairāk kā 50 darbiniekiem un gada apgrozījumam nav jābūt lielākam par septiņiem miljoniem latu, kā arī gada laikā uzņēmumam jānomaksā valsts un pašvaldību nodokļu veidā ne mazāk kā 20 000 latu;
* iegādājušies nekustamu īpašumu par 100 000 latu Rīgā, citās republikas pilsētās un Rīgas plānošanas reģionā vai par 50 000 latu citur Latvijā;
* ieguldījuši vismaz 200 000 latu kredītiestādes subordinētajā kapitālā.

Uzturēšanās atļaujas – Latvijas zemes izpārdošana vai ekonomikas izaugsme?