Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija par vidējo algu Latvijas reģionos liecina, ka Pierīgā pagājušā gada janvārī vidējā alga bija 450 lati pirms nodokļu nomaksas, februārī tie bija 446 lati, martā atkal 450, aprīlī 447 lati, maijā 458 lati, jūnijā tie bija 461, jūlijā tikpat, bet augustā pierīdznieki vidēji saņēma 464, septembrī vidējā alga bija 446 lati, oktobrī 443 lati, novembrī 453 lati, bet gada pēdējā mēnesī – 468 lati.
Situācija nedaudz uzlabojās šī gada pirmajā pusē, kad pierīdznieku vidējā darba alga vairāk nenokrita zem 450 latu sliekšņa pirms nodokļu nomaksas, jo janvārī šajā reģionā dzīvojošie vidēji saņēma jau 460 latus, proti, janvārī tie bija 461 lats, februārī 456 lati, martā jau par vienu latu vairāk, aprīlī tie jau bija 476 lati, maijā 482, bet jūnijā – 479 lati.
Lai gan galvaspilsētā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas ir aptuveni 550 lati mēnesī, ir reģioni, kur šīs summas ir mazākas nekā Pierīgā, piemēram, Latgalē vidējā alga ir aptuveni 330 lati pirms nodokļu nomaksas. Nedaudz labāka situācija ir Vidzemē, kur cilvēki saņem par aptuveni 20 un pat 30 latiem mēnesī vairāk nekā latgalieši, bet Zemgalē un Kurzemē vidējā alga ir apmēram 400 latu mēnesī.