Jau vēstīts, ka, lai cīnītos par godīgu pensiju indeksāciju, iespēju dzīvot siltā mājoklī, pienācīgi rūpēties par veselību un nodrošināt sev uzturu, pensionāru mītiņā 7. septembrī pie Latvijas okupācijas muzeja pulcējās simtiem pensionāru, tostarp seniori no Stopiņiem, Siguldas, Babītes, Mālpils, Daugmales, Zaķumuižas un citām vietām Pierīgā. "Nav jau svarīgi, vai esam šeit viens vai simt tūkstoši," piebilda A. Kušķe.
Pensionāru neapmierinātību izraisījuši grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas paredz, ka turpmāk ar indeksu 1,04 tiks indeksētas tikai nelielās pensijas, kas nepārsniedz 200 latus. Taču pensionāri vēlējās, lai indeksējamo pensiju slieksnis būtu augstāks – 250 lati. Aprēķināts, ka indeksācijas rezultātā pensiju palielinājums skars aptuveni 85 % pensijas saņēmēju. Vecuma pensijas iedzīvotājiem, kuriem tās nepārsniedz 200 latu, palielināsies vidēji tikai par 5,58 latiem, izdienas pensijas par 3,43 latiem, invaliditātes pensijas par 3,79 latiem, bet atlīdzība par apgādnieka zaudējumu – par 3,79 latiem.
Savāktie 106 000 pensionāru parakstu par pensiju indeksācijas atjaunošanu licis saausīties ne vienam vien politiķim. "Tagad mūs dzird, tāpēc ir jārunā, līdz sadzirdēs līdz galam. Turklāt ir īstais laiks, jo tuvojās Saeimas vēlēšanas." Tomēr RAPA vadītāja uzsver, ka pensionāri nebūt nedomā, ka tagad valdībai būtu jāpievēršas vienīgi pensiju jautājumam. "Esam vecmāmiņas un vecvecmāmiņas. Bērni un mazbērni mums rūp visvairāk. Tomēr visas problēmas būtu jārisina kopā, tāpēc ir valdība un dažādu nozaru ministri."
Kā būtisku problēmu nākotnē Kušķes kundze uzsver sociālā nodokļa samazināšanu, kas varētu sāpīgi atsaukties uz jaunajiem pensionāriem. "Sociālais budžets tukšojas, bet samazina nevis ienākuma, bet sociālo nodokli, lai atkal varētu pārmest mūsu paaudzei, ka valstij nav naudas." A. Kušķe atzīst, ka šī iemesla dēļ labprāt piketā būtu redzējusi arī jaunākas paaudzes pārstāvjus.
Mālpiliete Edīte Saleniece atzina, ka viena no galvenajām problēmām vecumdienās ir veselības aprūpe. "Tagad sastopos ar grūtībām, par kurām iepriekš pat nevarēju iedomāties. Ir pazemojoši, ka nevari tikt galā ar savām problēmām un norēķināties par paša veselības aprūpi."
E. Salenieces pensija ir 158 lati, ko papildina piemaksas par darba stāžu. Kopā – aptuveni 200 latu. Sarežģītā koeficienta aprēķināšanas rezultātā daudzu vidū valda neizpratne, kā īsti pensijas tiek aprēķinātas. E. Saleniece neslēpj, ka pensiju rēķināšanas sistēmā ir daudz ačgārnību.
Babītes novadā vidējā pensija ir aptuveni 180 latu, stāsta novada pensionāru kopas vadītāja Vilma Remese. "Mums senioru vidū ir vissmagāko darbu veicēji – sievietes, kas slauca lopus trīs reizes dienā, brigāde, kas no vagoniem izkrāva smagos minerālu maisus. Tie visi bija sieviešu darbi," stāsta V. Remese un atzīst, ka nabadzība pensionāru vidū ir ļoti izplatīta.
V. Remese uzsver, ka liels atvieglojums strādājošajiem pensionāriem būtu arī nodokļu neatvilkšana no pirmā lata. "Jūtamies kā noziedznieki. Visu mūžu esam strādājuši, bet atvelk jau no pirmā lata."
Kā pastāstīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš, nākamais solis ir pensionāru prasību un priekšlikumu nodošana valdībai. Savukārt jau 23. septembrī gaidāma federācijas domes sēde, kurā tiks lemts, kā turpmāk federācijai strādāt efektīvāk.
Vaicāta par optimālo summu, kas ļautu mierīgi dzīvot, V. Remese ir pieticīga. "Ar 250 latiem pietiktu." Arī piecu latu pensijas pieaugumu Babītes novada pensionāru kopas vadītāja vērtē atzinīgi – kā nekā gadā iznāk jau 160 latu.