Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lielākā daļa Latvijas eiroparlamentāriešu gan šo priekšlikumu nav atbalstījuši, taču parlaments ar balsu vairākumu rezolūciju ir pieņēmis un tagad top jau direktīvas projekts, kas šo normu nostiprinās jau kā obligātu visām dalībvalstīm.

Neatkarīgais Saeimas deputāts jeb tā dēvētās "Olšteiniešu grupas" pārstāvis Viktors Valainis atceras, ka brīdī, kad par nolikto atslēgu principu lēma Eiropas Parlaments, lielākā daļa Latvijas pārstāvju bija pret, izņemot Tatjanu Ždanoku un Alfrēdu Rubiku, bet Aleksandrs Mirskis balsojumā nebija klāt.

Eiropas Parlamenta rezolūcija skar ne tikai nolikto atslēgu principu, bet arī nosaka, ka pēc izlikšanas no mājokļa valstij ir jānodrošina cilvēkam dzīvesvieta un ir jābūt pietiekamā daudzumā sociālajiem dzīvokļiem. V. Valainis atgādina, ka nolikto atslēgu princips veiksmīgi darbojas Amerikas Savienotajās valstīs, un arī Eiropa vēlas šādu kārtību iedibināt. Taču Latvijā spēcīgā banku lobija dēļ tam ir liela pretestība.

Jau ziņots, ka par nolikto atslēgu principu tiek runāts jau vairākus gadus, bet banku viedoklis vienmēr izrādījies spēcīgāks nekā pārējās sabiedrības intereses.

Eiropas parlamenta deputāte Inese Vaidere taisnojas, ka balsojumā atturējusies, lai gan pēc būtības atbalstot nolikto atslēgu principu. Taču rezolūcijā bijuši arī citi jautājumi, īpaši par sociālajiem dzīvokļiem, par ko viņa baidījusies, ka Latvija to nespēs nodrošināt, tādēļ arī izvēlējusies atturēties.

Šo principu neatbalstīja arī Roberts Zīle, Ivars Godmanis, Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš. Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka skaidro, ka viņa ne tikai balsojusi par, bet arī iestājusies par šāda principa iedibināšanu Spānijā, kur situācija ir līdzīga kā Latvijā, kad nekustamo īpašumu cenas ir kritušās un ķīla vairs nesedz aizņēmuma vērtību. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, tā kā rezolūcija saņēmusi parlamenta atbalstu, top direktīva, kurai jau drīzumā jābūt gatavai un tad viņa ir gatava cīnīties par šīs direktīvas pieņemšanu.

Viktors Valainis prognozē, ka direktīva Eiropas Parlamenta darba kārtībā varētu nonākt laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Viņš ir arī gatavs tajā laikā rosināt šīs direktīvas izskatīšanu.

Kā jau ziņots, pateicoties banku aktīvai pretestībai, tā dēvēto "nolikto atslēgu principu", kad saistības pret banku izbeigtos līdz ar ieķīlātā mājokļa atdošanu, nav izdevies ieviest nu jau vairāk nekā trīs gadus. Lai gan diskusija sākās gandrīz likumdošanas virsotnē – Saeimas Tautsaimniecības komisijā, un turpinājās Tieslietu ministrijā, banku lobija dēļ šī ideja tā arī nav realizējusies, lai gan to joprojām aktīvi aizstāv neatkarīgo deputātu grupa jeb tā dēvētais "Olšteina sešinieks".

V. Valainis ir pārliecināts, ka daļēji šo principu izdosies iedzīvināt ar izmaiņām maksātnespējas likumā, kurā plānots iestrādāt normu, ka privātpersonu bankrota procedūra ilgt vienu gadu. Deputāts sacīja, ka neatkarīgie deputāti uzstās, lai šo likumu pieņem jau pirms nākamā gada budžeta izskatīšanas Saeimā. Likuma grozījumi tiek izskatīti komisijās un darba grupās jau vairāk nekā gadu, bet Valainis ir pārliecināts, ka jau tuvākajā laikā Saeima tos apstiprinās.

Iepriekš:
Eiropas Parlaments pieņem noteikumus hipotekāro kredīta ņēmēju aizsardzībai
"Nolikto atslēgu principu" muļļā jau trīs gadus