Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lai valūtas maiņa noritētu gludi, ir sastādīts Nacionālais eiro ieviešanas plāns, kurā norādīti arī pašvaldībām veicamie darbi. Baldones, Sējas un Mārupes novadu vadītāji stāsta, ka tie notiek racionāli, bet ar nostalģiju sirdī.

Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa atklāj, ka nupat notikusi visu to pašvaldības cilvēku operatīvā sanāksme, kuri savos uzņēmumos saskarsies ar pāreju no latiem uz eiro. "Godīgi sakot, ir neliels satraukums par to, kā tas būs. Pašvaldībai ir jāveic visu normatīvo aktu pārstrāde, un lielu daļu šī darba jau esam izdarījuši, raugoties, lai, noapaļojot sociālos pabalstus, iedzīvotājiem būtu labvēlīgākais risinājums," viņa skaidro. "Mazliet vairāk bažas raisa praktiskie jautājumi, kas saistīti ar naudas maiņu. Steidzami būs jāveic kases aparātu pārprogrammēšana, un attiecīgajās firmās varētu būt liels darba apjoms. No oktobra visas cenas būs jāraksta divās valūtās, un kasieriem būs papildu darbiņš, jo maksājums latos momentā būs jāpārrēķina arī eiro. Kalkulatori un tabulas šim nolūkam būs, bet iedzīvotājiem jārēķinās, ka viņu apkalpošana prasīs vairāk laika.

"Bažas raisa arī pirmās divas jaunā gada nedēļas, kad norēķini būs jāveic divās valūtās," turpina domes vadītāja. "Piemēram, kinoteātra "Baldone" direktors jautāja, cik daudz eiro viņam vajadzēs turēt kasē, jo skatītājiem, kuri par biļeti maksās latos, atlikums būs jāizdod eiro. Un ko darīt tad, ja kāds atnāks ar 100 eiro banknoti. Spriedām, kā iziet no šādas kuriozas situācijas, līdz ar humoru nolēmām, ka palaidīsim kinoteātra direktoru atvaļinājumā, jo citi maksas pasākumi šajā laikā nav plānoti."

Par to, kāds noskaņojums valda vietējā sabiedrībā, gaidot naudas maiņu, K. Putniņa stāsta, ka skolēni, piemēram, jautā: "Kāpēc mums to vajag? Mums taču vienīgajiem ir lati. Un tie ir tik smuki!" "Pieaugušie baldonieši emocionāli lata maiņu uztver kā triecienu nacionālajai identitātei. Ja skatās no uzņēmējdarbības viedokļa un investīciju piesaistes, tas varētu nākt par labu. Par valūtas maiņu nebūs jādomā, arī ceļojot pa vairumu Eiropas valstu. Bet, braucot uz Norvēģiju tepat kaimiņos vai tālām pasaules zemēm, eiro būs jāmaina, tā ka visas problēmas pāriešana uz eiro neatrisinās."

Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš skaidro, ka ar naudas maiņu saistītie jautājumi vairāk ir tehniskas dabas. Pašvaldība jau noslēgusi līgumus par grāmatvedības un citu datu programmu pārprogrammēšanu no latiem uz eiro. Septembrī paredzēts strādāt pie pašvaldības saistošo noteikumu sakārtošanas atbilstoši jaunajai valūtai. "Šomēnes sāksim skatīt sociālos jautājumus, kas ir paši galvenie," uzsver G. Liepiņš. "Visa pabalstu sistēma, kas ir piešķirta iedzīvotājiem, no latiem pārvēršot eiro, mainīsies – to noapaļosim uz augšu, un, iespējams, pabalsti būs pat lielāki. Konkrētas summas gan vēl nevaru nosaukt, tas būs zināms oktobrī. Komunālie maksājumi un norēķini par citiem pakalpojumiem gan būs precīzi pārrēķināti eiro."

Uz jautājumu, vai eiro novadā ir gaidīts, novada domes priekšsēdētājs atbild: "Ja runā pragmatiski, atmetot visas emocijas, tad galvenais, lai vispār ir nauda kabatā. Bet, protams, ka latu ir žēl."

Savukārt Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs stāsta, ka pašvaldības juristiem, ekonomistiem un grāmatvežiem jāsakārto dokumenti, lai naudas summas, kas ir latos, būtu pareizi atspoguļotas eiro. Pašvaldībai problēmu esot mazāk, tās vairāk skar uzņēmumus, kas sniedz komunālos pakalpojumus un kam ir jāizraksta maksājumu rēķini.

"Principā programmatūra un kases operācijas – tie ir tie svarīgākie jautājumi jebkurā pašvaldībā, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu," uzskata Mārupes mērs. Normatīvos aktus un dokumentus jeb saistošos noteikumus pašvaldībā izskatīs septembrī. Deputāti ir atbalstījuši M. Bojāra ierosinājumu naudas maiņas brīdī paaugstināt sociālo pabalstu lielumu. Piemēram, pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu, kas patlaban ir 100 lati, pārvēršot būs 145 eiro vai pat vairāk. Savukārt iedzīvotāju maksājumus, piemēram, par interešu pulciņiem mūzikas un mākslas skolās, paredzēts noapaļot uz leju. Tie tiks samazināti, lai vienkāršotu situāciju, un vismaz sākuma posmā nebūtu jāveic darbības ar eiro mazā nomināla naudas zīmēm.

Nekādas īpašas problēmas, kas saistītas ar valūtas maiņu, pašvaldības vadītājs nesaskata, jo Mārupē nav tādas situācijas, ka janvāra pirmajās dienās nāksies pieņemt lielas naudas. Iespējamie maksājumi varētu būt sociālo pabalstu izmaksas.

Par to, kāds noskaņojums valda novada ļaudīs, tuvojoties pārejai uz eiro, M. Bojārs teic: "Cilvēkiem vienmēr ir grūti šķirties no kaut kā pierasta un pieņemt kaut ko jaunu. Cenu zīmēs, kas izliktas veikalos, redzami pat četri cipari – preces cena latos, eiro un preces kilograma cena latos un eiro. Gados vecākiem cilvēkiem ir grūtāk saprast, kura tad ir īstā."

"Nostalģija pēc lata noteikti būs," atzīst domes priekšsēdētājs. "Šogad ir 25 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas. Toreiz – 1988. gadā mums bija lielas cerības, ka varbūt kaut kad būs brīva Latvija un brīvs lats, bet šogad mēs to atkal zaudēsim. Tas tiešām tā būs. Daudzi cilvēki, cik nu kurš varēs atļauties, paturēs latus piemiņai. Nostalģija pēc lata noteikti būs."