Tā nerimstošo troksni par iespējamo piena cenu kāpumu komentē Krimuldas novada Lēdurgas pagasta piena lopkopis Juris Gierkens.
Piena cenas rekordu jeb 60 % palielināšanos sasniegušas visā pasaulē. Lai gan lauksaimnieki pienu uzpircējiem pārdod par neadekvāti mazām cenām, izskanējuši jau pirmie draudi – ja mazumtirgotāji turpinās īstenot līdzšinējo cenu politiku ar 20–45 % uzcenojumu piena produktiem, tad piena rūpnieki pārorientēsies uz eksportu, savukārt mazākie – bankrotēs, bet Latvijas iedzīvotāji vairs nevarēs iegādāties Latvijā ražotus piena produktus.
Šādu iespēju pieļauj arī J. Gierkens un skaidro, ka pašlaik situācija Latvijas piena nozarē ir neapskaužama. "Mums vairs nav izdevīgi dot pienu veikalu plauktiem. Jā, pastāv reāla iespēja, ka ienāks ārzemnieki, kas pienu pārdos lētāk vai aizstās to ar piena pulvera produktiem." Lētāku produkciju varētu piedāvāt Lietuvas pienrūpnieki, savukārt pašmāju lauksaimnieku tuvākais un lielākais tirgus ir Krievija. J. Gierkens teic, ka jau tagad nepietiekamo līdzekļu dēļ piensaimnieki spiesti samazināt izslaukumu, piemēram, tāpēc veikalu plauktos retākas kļuvušas piena pārstrādes uzņēmuma "Valmieras piens" produkcijas rindas.
"Pašlaik piena iepirkuma cena ir 22 santīmi par litru. Mēs par šo naudu nevaram izdzīvot. Viss ir sadārdzinājies: graudi, kombinētās spēkbarības." Minimālā summa, kas varētu apmierināt lauksaimniekus, varētu būt 24–25 santīmi.
Ulbrokas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Piena ceļš" valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece skaidro, ka asā diskusija galvenokārt skar pārstrādātājus un tirgotājus. "Vidējā summa, ko zemnieks saņem par tonnu piena, ir 203 lati, taču visi redzam, cik piens maksā veikalā. Ķīviņš jau ir par to, cik kuram pienākas no galējās summas," strīda būtību skaidro I. Aizsilniece un piebilst, ka cenas piena produktiem cēlušās jau kopš pavasara, ko "galvenokārt ietekmējuši piena tirgus lielākie spēlētāji no Jaunzēlandes, kur valdīja liels sausums".
Ilgstošais sausums skāris arī Latviju, līdz ar to krietni nabadzīgākas ir pļaujamās teritorijas. Daudzviet lopi jau pašlaik tiek baroti ar ziemas barību. I. Aizsilniece pauž, ka ir gluži likumsakarīgi, ka, palielinoties visām pārējām izmaksām, ceļas arī piena cena. "Jāsaprot, ja cenas produktiem palielinās visā pasaulē, tad loģiski tas skars arī Latvijas cenas. Visi taču atceramies 2007. un 2008. gada cenu kāpumu." I. Aizsilniece uzsver, ka Latvija nav izņēmums.
SIA "Mālpils piensaimnieks" valdes loceklis un zemnieku saimniecības "Lejaskornieši" saimnieks Imants Stepāns vispirms uzsver, ka diskusijas notiek laikā, kad zemniekiem ir visvairāk darba. "Šis ir ražīgākais darba laiks, un zemniekiem nav laika braukāt uz demonstrācijām. Tam visam būtu jānotiek ziemā, ātrākais – pēc graudu novākšanas." Pēc I. Stepāna domām, piensaimniecība pašlaik Latvijā ir vismazāk atbalstītā joma un piena cenas ir krietni mazākas, nekā tām vajadzētu būt. "Manā saimniecībā ir vairāk nekā 250 govju. It kā saimniecība ir liela, bet nauda kā ienāk, tā aiziet. Barība kļuvusi ļoti dārga."
I. Stepāns uzskata, ka reāli piena cenas ir pacelt tikai tiem produktiem, pēc kuriem ir lielāks pieprasījums. "Ja paceļam cenu par 1 santīmu piena litram, varam cenu par 10 santīmiem pacelt sieram. Taču tik veiksmīgi diez vai tas izdosies." Lauksaimnieks uzsver, ka siera produkcijas apjomus jau samazinājis arī "Rīgas piensaimnieks" un "Limbažu piens".
"Tad ieskrien nedaudz Eiropas maksājumu nauda, tad mazliet par pienu. Taču līdzekļus, ko vajadzētu ieguldīt attīstībā, noēdam aktuālajos maksājumos," norāda J. Gierkens.