Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Laika periodā līdz 1945. gadam celtajos tradicionālajos mājokļos – dzīvokļos vai individuālajās mājās – dzīvo 21,7 % Latvijas iedzīvotāju, 1946.–1960. gados celtajos mājokļos mitinās 9,5 % Latvijas iedzīvotāju, 1961.–1990. gadā celtajos – 58,7 %, 1991.–2000. gadā būvētajos – 4,7 % un 2001.–2011. gadā celtajos – 4,8 % iedzīvotāju, raksta LETA.

Salīdzinot ar iepriekšējās mājokļu skaitīšanas datiem 2000. gadā, par 3,9 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo līdz 1960. gadam celtajās ēkās.

Vidzemes reģionā katrs trešais iedzīvotājs jeb 33,3 % dzīvo mājoklī, kas celts līdz 1945. gadam, bet viszemākais šādu iedzīvotāju īpatsvars (17,7 %) ir Latgalē, kur toties ir visaugstākais no 1946. gada līdz 1960. gadam celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars – 16,6 %.

1961.–1990. gadā celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars visaugstākais ir Rīgā (64,6 %), bet viszemākais - Vidzemes reģionā (48,9 %).
Pirmajos desmit neatkarības gados celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars vislielākais ir Pierīgas reģionā (6,9 %), bet viszemākais Rīgā (3 %). Arī laikā no 2001. līdz 2011. gadam Pierīgas reģionā mājokļu celtniecība ir bijusi visaktīvākā, par ko liecina augstais šajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars (13,4 %).

Novadu līmenī visvairāk jaunajās mājās dzīvo Mārupes (48 %), Garkalnes (42 %) un Stopiņu (33,3 %) novadā. Vismazāk jauno mājokļu būvēts Latgales reģionā, kur šajā periodā uzceltajos mājokļos dzīvoja tikai 1 % iedzīvotāju.

Tautas skaitīšanas dati liecina, ka no visiem tradicionālajiem mājokļiem 58,8 % ir īpašnieku apdzīvoti mājokļi, 12,6 % – īres mājokļi, 27,5 % – ar citu īpašumtiesību piederības veidu. Lielāks īpašnieku apdzīvoto mājokļu īpatsvars ir Pierīgas reģionā - 61,7 %, bet viszemākais Kurzemes reģionā – 53,4 %, kurā toties ir vislielākais īres mājokļu īpatsvars – 18,1 %.

Mājokļu skaitīšanā iegūti dati arī par iedzīvotāju sadalījumu pēc mājokļu ēkas tipa, kurā viņi pastāvīgi dzīvo. No tradicionālajos mājokļos dzīvojošajiem daudzdzīvokļu mājās dzīvo 68 %, individuālajās mājās – 28,3 %, dvīņu mājās un divu dzīvokļu mājās katrā – 1,1 %, rindu mājās – 0,6 %, bet nedzīvojamās ēkās – 0,1 % Latvijas iedzīvotāju.

Visaugstākais individuālajās mājās dzīvojošo īpatsvars ir Vidzemes reģionā (45,8 %) un Pierīgas reģionā (41,2 %), bet ļoti zems tas ir Rīgā – 5,2 %. Turpretī Rīgā ir ļoti augsts to iedzīvotāju īpatsvars (92,6 %), kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, bet viszemākais tas ir Vidzemes reģionā (50,5 %).

2011. gada tautas skaitīšanā tika veiktas divas skaitīšanas – iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana. Tautas skaitīšanas programmā bija desmit jautājumi par mājokli. Rezultātā iegūti dati par mājokļa apdzīvotības statusu, mājokļa apstākļiem, ēkas uzcelšanas gadu, ēkas tipu, apkures veidu, labiekārtotību, mājokļa platību un mājokļa piederību. 2011. gada skaitīšanā tika skaitīti visi mājokļi, ne tikai apdzīvotie, kā tas bija 2000. gada skaitīšanā.