Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011. gadā veiktās mājokļu skaitīšanas dati, vēsta izdevums "Dienas Bizness". Rīgā saskaitīti 327 379 mājokļi. No tiem lielākā daļa (83,1%) ir apdzīvoti, bet 16,8% neapdzīvoti.
Pierīgas reģionā šie dati attiecīgi ir 181 587 mājokļi jeb 73,6 % apdzīvoti un 26,3 % neapdzīvoti, Vidzemes reģionā kopumā – 99 437 mājokļi, 79 % apdzīvoti, 20,9% neapdzīvoti, Kurzemes reģionā – 136 492 mājokļi, 78,7 % apdzīvoti, 21,3 % neapdzīvoti, Zemgales reģionā – 118 278 mājokļi, 80,3 % apdzīvoti, 19,7 % neapdzīvoti, Latgales reģionā – 162 060 mājokļi, 76,5 % apdzīvoti, 23,4 % neapdzīvoti.
Mājokļu, kuru iemītnieki tautas skaitīšanā nebija iekļaujami, īpatsvars visos reģionos nav lielāks par 0,1 %.
Tautas skaitīšanā iegūta arī statistika par iedzīvotāju skaitu pēc to mājokļa apstākļiem. Lielākā daļa (98,6 %) no visiem iedzīvotājiem Latvijā dzīvo tradicionālajā mājoklī – dzīvoklī vai individuālajā mājā. Tikmēr 1,2 % dzīvo kolektīvajā mājoklī, 0,1 % – cita veida pajumtē, piemēram, treilerī vai šķūnī, 0,1 % mājokļa nebija (bezpajumtnieki). Bezpajumtniekus 2011. gadā uzskaitīja tikai nakts patversmēs.
Tautas skaitīšanā iegūti arī dati par tradicionālo mājokļu ēku tipu. Pēdējo desmit gadu laikā pieaugusi individuālo mājokļu (ieskaitot dvīņu, rindu un divu dzīvokļu mājas) celtniecība, kas veido 44,9 % no kopējā uzcelto mājokļu skaita. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā šo mājokļu īpatsvars ir 29,1 %, bet mājokļu īpatsvars daudzdzīvokļu mājās – 69,3 %.