Tā visa rezultātā dažu gadu laikā pamatīgi sabojājusies redze un jālieto brilles. Reizēm ikdienā acis sāp un grauž. Darba devējs to neuzklausa, un, atrunājoties ar naudas trūkumu, birojs netiek aprīkots modernāk. Gribu veikt acu lāzeroperāciju, vai un kā varu pieprasīt to kompensēt darba devējam?" jautā lasītāja.
Kā būtu jārīkojas šādā gadījumā, komentē Arvīds Balodis, "Zvērināta advokāta Aigara Lūša birojs":
"Minētās situācijas izvērtēšana ir Valsts darba inspekcijas kompetencē, savukārt atbilstošu darba apstākļu nodrošināšana ir darba devēja pienākums. Darba likuma normas un vairāki Ministru kabineta izdotie noteikumi veido sistēmu, kura nosaka tās minimālās prasības, kuras darba devējam ir jānodrošina darba vietā. Neiedziļinoties detaļās, ieteiktu jautājuma autoram aplūkot 2009. gada 28. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" regulējumu. Ja noteikumos iekļautās minimālās darba aizsardzības prasības de facto nav ievērotas darba vietā, tad tā ir darba devēja atbildība panākt, lai prasības tiek ievērotas, un kompensēt radušos kaitējumu.
Pastāv iespēja risināt šos jautājumus pārrunu ceļā – darba devējs un darbinieks. Ja pārrunas rezultātus nenes, tad ir iespējams dialogā iesaistīt Valsts darba inspekciju, kas, izmantojot sev pieejamos administratīvos instrumentus (pārbaudes, brīdinājumi, sodi u. c.), motivēs darba devēju mainīt pastāvošo situāciju. Līdzekļu trūkums, lai nodrošinātu atbilstošu darba apstākļus, no Valsts darba inspekcijas puses netiks uzskatīts par objektīvu attaisnojumu.
Kas attiecas uz acu lāzeroperācijas izdevumu kompensēšanu, to prasīt no darba devēja noteikti var un vajag. Ieteicams to darīt rakstveidā. Sākotnējā posmā gan šī jautājuma ātrs un efektīvs risinājums ir atkarīgs no darba devēja labvēlības un viņa finansiālās situācijas. Ja darba devējs savu vainu un kaitējuma cēloņsakarību ar darba vidi neatzīst, tad risinājuma meklējumu tālākais ceļš būtu vēršanās ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā. Ja rezultāti neseko arī pēc šīs stadijas, tad nākamā stadija būtu vēršanās ar prasību tiesā.
Būtiski ir arī izvērtēt, vai veselības pasliktinājums ir vai nav atzīstams par arodslimību, jo arodslimību jautājums ir speciāli reglamentēts. No jautājuma autora sniegtās informācijas īsti nav konstatējams vai kaitējums atbilst arodslimības jēdzienam."