29.05.2013 14:43

Zaļš, sarkans, oranžs vai lillā

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

"Kandidēju no saraksta, kurā ir spēcīga komanda," lēmumu pašvaldību vēlēšanās nesaistīties ar "Vienotību", kuras biedrs līdz šim bijis, komentē Mārupes mērs Mārtiņš Bojārs.

Mūsu politiskā sistēma diemžēl nepiedāvā citu iespēju – pašvaldību vēlēšanās novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000, startēt var tikai partiju saraksti (nevis vēlētāju apvienības). Tā savukārt Babītes domes un "Reģionu alianses" vadītājs Andrejs Ence skaidro iemeslus, kāpēc, gatavojoties šīm vēlēšanām, radusies partija, kurā apvienojušies ļaudis ar raibu politisku pagātni, taču daudzus vieno iespaidīga darba pieredze pašvaldībās.

Ne Pierīgā, ne citur Latvijā viņi nav vienīgie, kuru vārdos izskan skepse par partiju sistēmas piemērošanu vietvaras izraudzīšanas procesam. Un viņiem ir taisnība. Kritēriji, pēc kuriem ļaudis balso Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, ir atšķirīgi.

Izvēloties vietvaru, vēlētājs grib zināt, kad saremontēs un labiekārtos ielu pie viņa mājas, vai viņa atvasei atradīsies vieta tuvējā bērnudārzā, vai pēc skolas beigšanas būs izredzes atrast darbu dzimtajā novadā. Atbildes uz šiem jautājumiem viņš meklē, vērojot nevis partijas, bet personālijas – izvērtējot, cik daudz paveikuši līdzšinējie domnieki. Ja veikums neapmierina, prāto, kurš novadā (vai viņam personiski) pazīstams cilvēks būtu pašvaldības saimniecisko jautājumu visspējīgākais risinātājs. Un viņam vienalga, vai infrastruktūras veiksmīgs uzlabotājs un investīciju piesaistītājs ir kreiss, labējs vai centrisks, zaļš, sarkans, oranžs vai lillā. Izvēles kritērijs ir nevis partejiskā piederība, bet personība, kas vieš uzticību, – vienalga, kā sauc viņa vēlēšanu sarakstu.