Īpaši, ja esi zaļš gurķis, kurš tikko nobriedis augstskolas solā vai nācis no vidusskolas lecekts. Nākotnē jauniešu būs mazāk, bet valsts nodrošināto sabiedrības ērtību, pēc ļaunākā scenārija, – mazāk. Ne gluži kā Dānijā, kas pēkšņi atjēgusies no sociālo garantiju zelta laikmeta, kur jauni un veci no pabalstiem var dzīvot tik pieklājīgi, ka pat dzīvokli uz kredīta paņemt.
Ne tikai Dānijā, bet arī Latvijā jaunajai paaudzei jābūt gatavai strādāt vairāk un nereti – būt piekāpīgākiem atalgojuma ziņā, šāda atziņa izskanēja 20. maijā Saeimas un nevalstisko organizāciju forumā "Stabilitāte. Partnerība. Attīstība". Jauniešu īpatsvars iedzīvotāju struktūrā turpinās samazināties, viņiem būs jābūt daudz produktīvākiem, paveicot vismaz par trešdaļu vairāk nekā pašlaik. Jaunajam celtniekam būvlaukumā nu būs jānes trīs ķieģeļi divu vietā, bet pavāram jāsasien vairāk siera par to pašu darba samaksu.
Šā gada 1. ceturksnī Latvijā bija 21 500 darba meklētāju jauniešu – aptuveni tikpat daudz iedzīvotāju ir vienā no apdzīvotākajiem Pierīgas novadiem – Salaspilī. Viens no jauniešu bezdarba cēloņiem ir viņu izglītības līmenis – gandrīz četrām piektdaļām tas ir zems, proti, 38 % jauniešu bezdarbnieku ir tikai deviņu klašu izglītība, aptuveni tikpat lielai daļai nav kvalifikācijas, bet tikai "pliks" vidusskolas atestāts. Skaitļi apliecina, ka profesionālā vai daudz kritizētā pašmāju augstākā izglītība tomēr ir kaut ko vērta.
"Rīgas Apriņķa Avīzes" lappusēs turpmāko četru nedēļu garumā lasītāji varēs novērtēt jaunās žurnālistikas censones Vidzemes Augstskolas studentes Silvijas Reinholdes pirmos soļus kārotajā žurnālistes profesijā.
Nav pieredzes, nav darba piedāvājuma. Ir darba piedāvājums, nav kārotā atalgojuma. Karjeras kāpņu apakšējie pakāpieni ir ļoti augsti un stāvi, uz tiem uzrāpties un noturēties ir kaskadiera cienīgs uzdevums.