Vasarīgais un sausais laiks pēdējās nedēļās ne pa jokam lika sarosīties pērnās zāles dedzinātājiem, kuri arī citkārt nesēd, rokas kabatās salikuši. Gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika reģistrēts rekordliels kūlas ugunsgrēku skaits.
Ivans Keisners, pensionārs:
– Teorētiski jau cilvēkiem pašiem vajadzētu saprast, ka kūlu dedzināt nedrīkst, jo tas nodara ļoti lielu kaitējumu apkārtējai videi. Taču praksē jau mēs redzam, ka tas nenotiek. Pašlaik kā vienīgo risinājumu saskatu naudas sodu trīskāršošanu par to. |
|
Ineta Grava, suvenīru tirgotāja:
– Ir skaidrs, ka šo problēmu var atrisināt tikai ar ļoti radikālām metodēm, tikai es nezinu, kādas tās varētu būt, jo neticu, ka sodu palielināšana vien būs efektīva un atturēs cilvēkus no kūlas dedzināšanas. |
|
Andris Čuda, šūpoļu ražotājs:
– Viena no iespējām, kas varbūt mazinātu kūlas ugunsgrēkus nākotnē, ir mācīšana par to, cik tas ir slikti, jau skolā. Es neredzu jēgu šīm sociālajām kampaņām, kas gadu no gada aicina cilvēkus nededzināt. Tā ir lieka naudas izmešana. |
|
Raimonds Boroviks, IT speciālists:
– Man gan ir mazdārziņš, taču es pats nekad kūlu neesmu dedzinājis, tāpēc ir grūti pat teikt, kas varētu atturēt tos, kuri to dara. Viens no risinājumiem varētu būt bargāku sodu uzlikšana tiem zemes īpašniekiem, kuri to nesakopj rudenī. |
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
Iepriekš:
Nav latviešu tautas tradīcija (papildināta ar ugunsgrēku statistiku)
Diennakts laikā Pierīgā kūla degusi 16 reižu
Pierīgā deviņi kūlas ugunsgrēki, Latvijā sasniegts rekords
Mežs šogad visvairāk dedzis Rīgas apkārtnē
Brīvdienās Pierīgā notikuši vairāk nekā 60 kūlas ugunsgrēki
Krišjānis Grantiņš