Līdz ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos noslēgusies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Taču vienlaikus aizsākta diskusija par to, kāda izglītība nepieciešama pašvaldības deputātam, lai veiksmīgi pildītu pienākumus novada domē.
Izpētot sarakstus, daudzi neizpratnē sarauc pieri: uz pašvaldību vadošajiem amatiem pretendē ne vien pieredzējuši politiķi, bet arī aktīvisti ar vidusskolas izglītību un ļoti cienījama pensijas vecuma ļaudis.
Jānis Ozols, pensionārs no Carnikavas:
– Mūsu ministriem ne vienmēr ir atbilstoša izglītība. Taču reizēm cilvēks, kas lasa literatūru un seko līdzi notikumiem, ir zinošāks par augstskolas absolventu. Savulaik VEF rūpnīcā strādāja ļoti gudrs konstruktors, kuram nebija augstākās izglītības. |
|
Juta K., finansiste:
– Pati svarīgākā jau ir dzīves pieredzes izglītība. Bet vajadzētu būt arī augstākajai izglītībai – jebkuras zināšanas papildina vispārējo prāta izglītību, kas noteikti ļauj veiksmīgāk vadīt novada dzīvi. |
|
Oskars Ivanovs, NBS karavīrs:
– Deputātam noteikti jābūt ar augstāko izglītību, jo cilvēks ar 10 klašu izglītību nevar vadīt valsti vai pašvaldību. Deputātiem noteikti vajadzētu augstskolā apgūt ar politiku saistītas jomas. |
|
Juris Kūla, lauksaimnieks:
– Nepieciešamas juridiskās vai tehniskās zināšanas. Situācijās, kad jāapgūst fondu piešķirtie līdzekļi, šīs zināšanas ir vajadzīgas. Latvijas deputāti ir zinoši, taču lielākais šķērslis lēmumu pieņemšanā ir savstarpējā politiskā cīņa. |
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
