19.04.2013 11:33

Komentārs: Mārupē rokam pa vecam...

Autors  Jānis Rušenieks, Biznesa augstskolas "Turība" Tiesību zinātņu katedras pasniedzējs
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Daudzos Latvijas novados ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu tiek ierīkota centralizēta kanalizācija un ūdens apgāde. Starp laimīgajiem vai nelaimīgajiem novadiem ir arī Mārupes novads.

Laime pilnīga, iespējams, varētu iestāties pēc būvdarbu pilnīgas pabeigšanas tālā nākotnē un daudzo privātmāju un daudzdzīvokļu māju pieslēgšanas. Nelaimīgi ir tie iedzīvotāji, kuriem "gaišās nākotnes vārdā" nākas paciest izdangātas ielas, nekvalitatīva pagaidu seguma ierīkošanu, kā arī ilgu zīlēšanu - "pa kuru ceļu vai kuru ceļa pusi" kājām gājējam ar sausām kājām vai netraumētām ekstremitātēm būs iespējams nokļūt mājās vai līdz autobusa pieturai.

Mārupes novads daudzviet atgādina nesenu kara lauku. Lai gan rakšanas darbi ir beigušies, zemē "saguldītas" kanalizācijas caurules un ūdens piegādes caurules, šīs ielas ir slikti izbraucamas. Man nav informācijas kāpēc tas tā ir, bet "sapnī redzēju", ka ir jāsarok visas ielas, jāsaliek visas caurules, galvenā truba ir jāpieslēdz pie lielās Rīgas caurules... Tikai tad varēšot sākties ielu labiekārtošana. Bet ko lai dara iedzīvotāji? Lai paciešas... Atcerējos senu padomju laika "mīlestības dzejoli", kura būtība īsumā bija sekojoša - "... Tev atkal acīs rasa mirdz? Man labāk patīk, ka Tu smaidi. Būs sintētiskā gaļa drīz - Tu tikai, meitēn, gaidi."

Pacietības mēram ir savs vadzis, kurš tomēr var arī lūzt. Mārupes novada dome tā arī sakarīgi nav spējusi līdz šim brīdim atbildēt, kāpēc uz vecā Mārupes ceļa, tagadējās Rožu ielas, posmā no Cepļu ielas līdz pat Liliju ielai daļu ziemas - no 2012. gada decembra līdz pat šī gada aprīļa vidum pusi ielas "greznoja" speciāli sagāztas sniega kupenas, kuras padarīja šo posmu grūti izbraucamu automašīnām, nemaz nerunājot par kājāmgājēju dzīvības briesmām - kur lekt, ja pretī vai no aizmugures brauc smagā automašīna.

Visa teritorija it kā bija nodota galvenā būvuzņēmēja (tā kā būvdarbu vietās nav nevienas norādošas zīmes - kas īsti veic būvdarbus, tad varu "sapņot" ka tas ir SIA "Re&Re"), kuram bija jāatbild par satiksmes organizāciju un ielu tīrīšanu (atbrīvošanu no sniega). Var jau būt, ka uz papīra visas šīs darbības arī tika veiktas, tikai ne šajā posmā. Nemaz nerunājot par pretējo virzienu - pa Rožu ielu uz augšu virzienā no Cepļu ielas.

Šis vēlais pavasaris atnāca ne tikai ar sniega kušanu, bet arī ar rakšanas darbu atsākšanos, kuri ziemas periodā neesot veikti sakarā ar lielo salu. Tad kāpēc Rožu ielai bija jāber sniegs pa pus ielu? Šopavasar daļa no darbiem notiek vietās, kur tie iepriekš vēl netika veikti, kā arī ir kāda vieta, par kuru jau pagājušā gada vasarā tika ziņots, ka tieši šajā posmā viss ir pabeigts. Tas ir Martas ielas un Rožu ielas krustojums. Atkal viss tiek uzrakts, atkal traktortehnika, smagie auto, "zemes skalošana" cauru diennakti, atkal zeme dreb un rīb, liekot apkārtējo vēl pavisam nesen būvētu māju sienās parādīties nopietnām plaisām. Labi vēl, ka rakšanas darbi notiek tikai līdz pieciem pēcpusdienā, jo pagājušajā vasarā un rudenī tie tika veikti arī vakara stundās līdz pat vēlai tumsai, kā arī brīvdienās.

Man ir neizprotama šāda dubulta darbība - ar pusgada nobīdi kaut kas atkal ir jāpalabo, jāpievieno. Oficiāli darbi Martas ielā tika uzsākti tikai 12. aprīlī, lai gan realitāte bija citāda - jau nedēļas sākumā viss sākās vai atkal turpinājās. Nebeidzamais stāsts vai haltūra? Cik ekonomiski pamatota ir šāda būvniecība, kas par to visu maksā? Eiropas Savienība, Mārupes novada iedzīvotāji? Ar savu pacietību - noteikti tikai Mārupes novada iedzīvotāji. Šajā lietā ir viens neskaidrs jautājums - vai šādu darbību - būvniecību vispār uzrauga kāda Mārupes novada domes institūcija? Lai pieceļas no saviem beņķiem kabinetā un atbrauc paskatās:
1. ielu norobežojošās zīmes stāv ielas vidū joprojām, puse ielas satiksmei slēgta, sniegs nokusis, uz tās mētājas atkritumi;
2. pie Martas un Olgas ielām esošās peļķes ir necaurbrienamas gājējiem;
3. nav nevienas norādes par būvdarbu veicējiem rakšanas vietās;
4. tālākā Rožu iela turpinās kā amerikāņu kalniņi.

Neatbildēts ir jautājums, kas sakops sačakarētās vietas, izbraukātos zālienus, sagāztās uzlauztā asfalta kaudzes, samestos atkritumus. Ir jau slikta pieredze, kad "Lattelecom" "vilka telefonu"... Daudzas Latvijas vietas ūdensapgādes un kanalizācijas ierīkošanas darbus esot sekmīgi pārdzīvojušas. Kad tas beigsies Mārupes novadā?