Jautājums, protams, cik procentus no tām savākuši biļešu spekulanti, kuri tautas patriotismu pārbauda ar vairākkārtīgu uzcenojumu. Satraukties varēs, kad dejotāju un koristu rindas sāks palikt retākas un skatītāju soli tukšāki. Kaut gan tas viss tikpat labi estētiski baudāms ar eksotikas piegaršu var šķist iebraukušajiem ārzemniekiem, kas šo stafeti varētu pārņemt tālāk gan uz skatuves, gan pretim tai. Un vai kāds pētījis, cik patlaban biļetes uz mūsu nacionālajiem svētkiem ir izpirkuši tieši svešzemnieki?
Tikpat svēts, ja ne vēl svētāks, latvju tautai ir lats – neatkarības simbols, tāpat kā karogs, ģerbonis un himna, kas izveidots un pastāvējis grūtos laikos, slepeni glabāts "aizliegtajos" laikos, gaidot savu atnākšanu. Tagad to vēlas daļēji "atņemt" Eiropas Savienība, Mildu uzspiežot uz eiro monētām. Taču pēc Vladimira Lindermana pilnīgi vājprātīgā paziņojuma par latu papīra naudaszīmju "apzīmogošanas" ar uzrakstu "Par krievu valodu", šķiet, tautai varētu atkal ieslēgties dabiskais pašaizsardzības klikšķis līdzīgi kā valodu referendumā, kad bija jāsaka skaidrs "nē" vienam un skaidrs "jā" otram.
Šoreiz gan ir atšķirīgi – no vienas puses šovinistu izgājieni, apķēzot to, ko paši gribētu saglabāt, bet, kas mums ir dārgs, bet no otras tiek uzspiests tas, kas faktiski jau tika izlemts pirms desmit gadiem, kad pati tauta lēma par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tagad apvainoties var tikai jaunā paaudze, kura netikusi pie sava vārda teikšanas un kurai nāksies samierināties ar sekām, jo tolaik bija lemtnespējīga, kā arī tie, kuriem toreiz pie vēlēšanu urnas ar pirkstu neiebakstīja tajās pāris likumprojekta rindiņās, kur melns uz balta bija rakstīts, ka ar šo soli dodam piekrišanu dalībai eirozonā. Dabiska neuzmanība pašaizsardzībā.
Kaut gan mums tuvākajā simtgadē, pēc drūmākajām [advokāta Andra Grūtupa] prognozēm – jau 30 gadu laikā, paredzama strauja izmiršana uz negatīvā demogrāfijas rādītāju un pakāpeniski pieaugošās imigrācijas rēķina, pagaidām redzams, ka par palikšanu savā valstī minoritātes statusā nebēdājam, jo dziedātāju mentalitāte no sentēvu gēniem vēl aizvien ir dzīva – tas vismaz uz fona, cik rekordlielā ātrumā pagājušās sestdienas rītā tika izpirktas biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem.