Pēc 223 jūrā iepūsto zemledus makšķernieku vērienīgās glābšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš solījis meklēt risinājumu, kā ierobežot cilvēku kāpšanu uz ledus.
Izskanējusi versija, ka turpmāk pašvaldības savās teritorijās atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem noteiks ledus bīstamības periodu. Ja šajā laikā cilvēki kāps uz ledus, tiem iestāsies administratīvā atbildība un, iespējams, būs jāmaksā naudas sods.
Aivars B., bezdarbnieks no Ulbrokas:
– Ne naudas, ne administratīvie sodi neko nemainīs – cilvēki tāpat kāps uz ledus. Pats reizēm makšķerēju, bet uz mīksta ledus, kas šūpojas, nekāpju. Visi makšķernieki nav neapdomīgi. |
|
Ingmārs Goldšteins, celtnieks no Vālodzēm:
– Ja viņus glābj, lai paši par to maksā, tad arī sāktu domāt, bet papildu sodus nevajag. Ir jābūt zīmēm, kas brīdina, ka uz ledus nevar kāpt. Tās būtu jāizvieto, piemēram, pašvaldības policijai. |
|
Ilze Mūrniece, pensionāre no Ulbrokas:
– Vajadzētu noteikt periodus vai datumus, no kura līdz kuram drīkst kāpt uz ledus. Ja kāds to neievērotu, lai maksā naudas sodu no 200 līdz 500 latiem. Kad noceļ no ledus, jāuzrāda atļauja makšķerēt, ja nav – lai paliek uz ledus. |
|
| Jānis V., pensionārs no Sauriešiem:
– Mums ir pietiekami sodu. Ja kas notiks, makšķernieki jau sodīs sevi paši. Peldēt ledus aukstā ūdenī nav patīkami. Jābūt apdomīgākiem – saka, ka ledus vairs nav, bet makšķernieks vēl sēž. Pats makšķerēju, bet uz ledus, sevišķi jūrā, nekāpju.
|
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
Iepriekš:
Glābēji no Rīgas un Jūrmalas izglābj vairāk nekā divsimt cilvēku uz jūrā dreifējošiem ledus gabaliem
