Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šāda projekta īstenošana izmaksāja vairāk nekā pusotru tūkstoti latu, bet tas it kā bija tā vērts – vismaz toreiz apgalvoja projekta realizētāji.

Šodienas realitāte pēc pusgada ir cita. Tā dēvētās relaksējošās šūpoles čīkst tā, ka relaksācijas vietā jāsaņem nervu pārbaude. Čīkstoņas dēļ pašūpoties tajās vienkārši nav iespējams. Rodas sajūta, ka kaut kas tiek darīts tikai darīšanas pēc. Lai varētu pateikt – bet kā, mēs taču jums to un to labu uzcēlām, izdarījām, noorganizējām. Bet par kvalitāti un ilgtspējību laikam neviens vairs nedomā.

Otrs zīmīgs piemērs, kas šķiet darīts tikai ķeksīša vai kāda sava labuma pēc, ir rotaļu laukums, kas izveidots viesnīcas "Park Hotel Kekava" teritorijā. Cik man zināms, tas īstenots ar Eiropas līdzfinansējumu un veidots kā rotaļu laukums, ko var izmantot ikviens mazais novadnieks, tomēr dzīvē izskatās tā – nevienu reizi, kad esmu gājusi garām spēļu laukumam, neesmu tur redzējusi nevienu māmiņu ar bērniem.

Arī pati kā māmiņa ar bērnu to neizmantoju, jo uzskatu, ka liela nejēdzība ir laukuma atrašanās vieta – tieši blakus ceļam, turklāt privātā teritorijā. Vai es vispār tur drīkstu ar bērnu iet? Iepriekš it kā tika sludināts, ka laukums būs publisks, bet tas ierīkots privātā teritorijā, radot sajūtu, ka kļuvis par viesnīcas, nevis Ķekavas pievienoto vērtību.