Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Trūka tikai allaž sasisto celīšu un saulē izbalējušā krekla mugurā. Citādi arī šodien viņš, tik bezrūpīgi un priecīgi smaidīdams, gulēja "Indrānu" mājas siena gubā. Mārtiņš gaidīja. To pēdējo elementu, kas trūka, lai pilnībā iegrimtu bērnu dienu pasakā. Te nu viņa nāca. Sakumpušais stāvs, kas, šķita, nesam uz pleciem visas bēdas un ciešanas. Abu kopīgās nedienas, kas tagad sakrājušās vienā lielā melnā veselumā un spiež veco sievieti pie zemes. Patiesībā ne viens, ne otrs nezināja, kā sākt sarunu, bet kā Mārtiņam gribējās dzirdēt to plūdeno, gurdeno mātes balss melodiju, kā mātei gribējās, lai dēla patīkamais tenors ļauj kaut uz mirkli aizmirsties nebūtībā.

Pēkšņi mātes lūgšana tika sadzirdēta. "Tu zini, eiro ieviešana nodrošinās lielāku ekonomisko stabilitāti Latvijā," it kā tā starp citu novilka Mārtiņš. Pauze nebija garāka par dažām sekundes simtdaļām. "Baumo, ka Čehija, Ungārija, Polija un Bulgārija paziņojušas, ka eirozonā nestāsies, kamēr parādu krīze netiks atrisināta. Eirozona draud sabrukt tuvākajā laikā, krīzei iestājoties, tā paraus līdzi bezdibenī arī mūs." Aiz izbrīna par mātes informētību žokļa muskuļi automātiski pavēra lūpas, un Mārtiņš nosvērti turpināja: "Par spīti pašreizējām problēmām eirozonā, tās izjukšana uzskatāma par maz iespējamu. Visām iesaistītajām pusēm apzinoties lielos zaudējumus, ko eirozonas iziršana nesīs, tās ir apņēmušās darīt visu nepieciešamo, lai eirozonu saglabātu. Turklāt 82 % Latvijas iedzīvotāju kredīti ir ņemti eiro. Līdz ar eiro ieviešanu par konvertāciju samaksātā naudas summa paliks kredītņēmēju rīcībā, respektīvi, samazināsies maksājumi bankām un vairāk paliks pašiem."

Cik plats bija mātes smaids. Viņas "mazais" dēlēns, kuru ikviens sētas puika mūžīgi trenkāja no rīta līdz vakaram, pakļaujot savām iegribām, tagad sēdēja tepat blakus, tik nelokāms savā patiesībā, tik ambiciozs un dzīvesgudrs. Stalta stāja, noteikti dārgs un moderns uzvalks mugurā, viņas Mārtiņš – viens no vadošajiem Latvijas valsts uzņēmējiem.

"Dēliņ, bet, ieviešot eiro, strauji kāps cenas!" sava nostāja šajā diskusijā tomēr bija arī mātei. Jau sen gribējās atmest visu šo diplomātiju un parunāties tā cilvēcīgi, brīvi, bet mātes balss arī biznesa cilvēku spēj padarīt mēmu, tāpēc neatlika nekas cits kā vien konsekventi piemeklēt katru vārdu un turpināt sava tēla līniju: "Māt, nevienā Eiropas Savienības valstī, kas ieviesusi eiro, pārejas dēļ cenas nav cēlušās vairāk par 0,2–0,3 procenpunktiem, tas ir, no 10 latiem apmēram 3 santīmi."

Virtuvē lielajā katlā gulēja dzelteni, nomizoti kartupeļi, kas jau kopš rīta gaidīja, kad beidzot verdošais ūdens tos sasildīs, padarot mīkstus un ikvienam ēdājam baudāmus. Brūnaļas kūtī māva un māva, izmisīgi cenzdamās atgādināt, ka šodien vēl nav slauktas... Bet māte prom neies, reizi pār visām reizēm izstāstīs par visu, kas sāp: "Mārtiņ, teic, kā lai es samierinos ar to, ka ikdienā vairs neizmantosim latus, kas personīgi man un arī daudziem citiem latviešiem ir valsts atdzimšanas simbols?"

"Mamm, jā, lats ir bijis viens no atkalatgūtās neatkarības simboliem, lats ir iemīļota valūta, kurai daudzi ir emocionāli pieķērušies, es arī. Taču mūsu viedoklim pasaulē būs ievērojami lielāka nozīme, atrodoties eirozonā, nekā atrodoties perifērijā. Latvija piedalīsies..."

"Latvija piedalīsies lēmumu pieņemšanā par eirozonas monetāro politiku? Jā, dēls? Vai to tu gribēji teikt?" Pēkšņi abi sajuta, ka laiks pagriezties vienam pret otru. Kā strādā Šveices pulksteņa mehānisms, tieši tik sinhroni un dabiski notika abu saskatīšanās. "Tu domā, ka neesmu vienisprātis ar tevi tajā, ka eiro pieņemšana ir ilgtspējīgas un produktīvas Latvijas nākotne? Bet, dēliņ, saproti, mēs vienkārši vairs neticam! Mēs, jo īpaši lauku ļaudis, vairs neprotam ticēt Latvijas valdībai."

Mārtiņš "ņēma no azotes" savu pēdējo argumentu: "Galvenā problēma ir tā, ka radusies pārāk liela plaisa starp valdību un cilvēkiem."