Aizritējis gads, kopš sabiedrību satricināja referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Toreiz "pret" nobalsoja vairāk nekā 70 % vēlētāju, taču problēmas līdz ar referendumu nepazuda.
Etniski neviendabīgo Pierīgas pašvaldību mēri pauduši, ka gadu gaitā pašvaldības pielāgojušās krievvalodīgajiem – ja cilvēkiem gados ir grūtības ar dokumentu iesniegšanu latviešu valodā, domes darbinieki tos pieņem krieviski, palīdzot pārtulkot valsts valodā.
Līva Brūvere no Carnikavas, studente:
Nevajadzētu – valsts valoda ir latviešu valoda. Esmu strādājusi domē un zinu, ka raksta iesniegumus krievu valodā, bet uz tiem atbild latviešu valodā. Ja cilvēks dzīvo Latvijā, viņam noteikti ir kāds draugs vai paziņa latvietis, kas palīdzēs uzrakstīt. |
|
Jevgēņija I. no Kalngales, pensionāre:
Iesniegumiem jābūt tikai latviešu valodā. Pati esmu baltkrieviete. Latvijā dzīvoju 40 gadus un valodu iemācījos bez problēmām. Ja grib, var iemācīties gan veci, gan jauni cilvēki. |
|
Ausma Baure, pensionāre no Kalngales:
Nevajadzētu tulkot. Ir jāmācās valsts valoda. Zinu, ka daudzi prot, bet negrib runāt. Cita lieta, ja cilvēks nesen sācis dzīvot Latvijā, tad gan dome varētu nākt pretī, bet ir jāmācās. |
|
Vija Ošāne, pensionāre no Carnikavas:
Vajadzētu ieviest vecuma ierobežojumu – 50 gadus. Jauniešiem valodu ir iemācīties vieglāk nekā vecāka gadagājuma ļaudīm. Nekustamos īpašumus bieži iegādājas tieši nepilsoņi. Jāpārdomā, kā rīkoties. |
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
Iepriekš:
Vajadzības nevajadzība
Referendumā piedalījās 1 098 593 balsotāju
