Zemessargs Ādažos tajā glabāja nozagto spridzekli, citam somā ir kāda grēcīga doma, “pa kluso” cigaretes, uz sentimentālas lapiņas uzšņāpta e-pasta adrese vai pat naids uz visu pasauli.
Mugursoma ir katram – tāda noteikti ir redakcijas apkopējai un tāda noteikti ir arī jaunās valdības ministriem. Nēsāt šādu mugursomu ir dabiski. Tai pat nav noteikti jābūt mugursomai – kādam varbūt ir raupjš kartupeļu maiss, pārsviests pār plecu, bet cits savus dzīves dārgumus sakrāvis čaukstošā maksimas kulītē. Somas materiālam un vīļu nošuvumam nav nozīmes, svarīgs ir saturs. Kas slepenajā somā jaunajam vides un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam? Ar viņu mums it kā ir paveicies – mārupietis, nav rīdzinieks. Viņam ir hipotekārais kredīts par savu jauno māju, gluži tāpat kā daudziem Pierīgas iedzīvotājiem. Brīvdienās spēlē tenisu pie čoma un ēd vakariņas pats savā restorānā Mārupē. Viņam ir zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā, bet reti kurš būs dzirdējis par E. Sprūdža iemaņām vides sargāšanā vai pašvaldību lietās. Viņš paspējis jau izmest frāzi par novadu reformas izvērtēšanu. Vai tad novadu vecās rētas nav jau sadzijušas, vai ir vērts tās uzplēst? Šķiet, Pierīgā šis jautājums ir zaudējis savu aktualitāti. Toties E. Sprūdža mugursomā ir aizdomas par izmaksātām aplokšņu algām. Cerams, tur ir arī kāda zaļā vārna, lauku biezpiens un ilgmūžīga asfalta gabaliņš – attīstībai. Lai vai kā, stājoties amatā, E. Sprūdžs saņēmis ne tikai apsveikumus, bet arī dažas līdzjūtības, viņš raksta savā Twitter kontā. Svarīgākais, lai viņam nav vienalga. Lai redz pilsētas un tikpat skaidri arī laukus. Tā mēs izmirstam un izbraucam, tā turpināt nevaram, septembra beigās intervijā RAA sacīja E. Sprūdžs, skaidrodams, kāpēc sajutis aicinājumu cīnīties un nākt politikā. Nu viņš savus principus varēs attiecināt arī uz griezēm Pierīgas pļavās.