Formāli gan jaunpieņemtais likums nenosaka, no kura datuma eiro ir jāievieš un ka tas vispār būtu jāievieš. Līdz ar to vēl pastāv iespējamība par jautājuma lemšanu tautai ar referenduma palīdzību. Viena puse speciālistu gan noraida šādu ideju, jo šis neesot tas likumdošanas posms, kas būtu risināms, piemēram, tāpat kā valdības "vienpersoniski" pieņemtais lēmums par valsts iesaistīšanos starptautiskā aizdevuma programmā. Tikmēr otra populārākā ideja ir, ka galavārds par jaunas valūtas ieviešanu Latvijā jādod tādā pašā veidā kā ierosinājumā par otras valsts valodas atzīšanu vai iestāšanos ES. Saeimas deputātei Ivetai Grigulei (ZZS) esot izdevies iegūt 34 deputātu atbalstu referenduma procedūras rosināšanai par jauno likumu, un viņa ir "par 99,9 % pārliecināta", ka šos parakstus būs iespējams savākt arī tehniski.
Tikmēr paziņas viens pēc otra taujā: "Kā nu būs, ko eiro mums dos?" Spriežot pēc finanšu ministra Andra Vilka (V) sacītā pērnā gada nogalē, tad mājsaimniecības Latvijā uzlabojumus reāli varētu sajust jau šā gada pavasarī, kad lielākajai daļai sabiedriskajā sektorā strādājošo tiks paaugstinātas algas. Tas nozīmē, ka daļai paveiksies – tiks gūts finansiāls labums uz eiro ieviešanas pamata, kamēr otri iegūs "apskaidrību". Izklausās gan pēc vienas no iekaltajām atbildēm, kas paredzēta gadījumam, ja jautājums ir neērts.
Tāpat pavasarī plānotas organizatoriskas kampaņas, piemēram, nosūtot informējošu vēstuli katrai mājsaimniecībai un skaidrošanas darbā iesaistot bibliotekārus, kas labi zina savus iedzīvotājus, tādēļ spēšot ar viņiem aprunāties un izskaidrot eiro ieviešanas nepieciešamību, procesu un citus jautājumus, uzskata politiķi. Tādējādi pāri teju pēdējam slieksnim uz Eiropu mums palīdzēšot tie paši līdzcilvēki. Viens gan ir plašā programma, bet otrs – katra mazā cilvēciņa iespējas tajā.
Tikmēr bez jautājuma par jaunās valūtas ieviešanu diskusijas turpinās par tās apzīmējumu apstiprināšanas gadījumā. Proti, oficiāli visos lietvedības dokumentos eiro būs jādēvē par "euro". Loģiski, ka vairums tautiešu iebilst pret šādu lingvistisko kroplību, pret kuru jeb obligātu Eiropas Centrālās bankas prasību arī valodnieki atzinuši savu sakāvi. Taču valstsvīri mierina, ka ikdienā par to nebūšot jāraizējas un runājot mēle jāmežģī nebūs – eiro varēsim saukt par eiro.
Pēdējā janvāra dienā Saeimas deputāti steidzamā kārtā galīgā lasījumā pieņēma Eiro ieviešanas kārtības likumu, kas nosaka Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas – eiro – ieviešanas kārtību Latvijā.