Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ar stingrā vīzu režīma ieviešanu apsīka kūrortnieku plūsma no austrumiem. Šādos apstākļos tikko atjaunotās valsts budžetam vairs nebija iespēju uzturēt Ķemeru kūrorta darbību tādos apmēros, kādi bija astoņdesmito gadu beigās. Nācās samazināt gan sanatoriju skaitu, gan kūrorta štatus.

Līdz 1994. gadam samazinātos apjomos vēl funkcionēja sanatorijas "Čaika", "Daugava", "Dzimtene","Ķemeri", "Līva", "Jaunķemeri" un kūrorta poliklīnika "Ķemeri". Pēc 1994. gada darbojās vairs tikai sanatorija "Jaunķemeri", kas 2000. gadā tika veiksmīgi privatizēta un, pateicoties tās vadītāja un dibinātāja Dr. Mihaila Malkiela organizatora spējām, kā kūrorta rehabilitācijas centrs ar 370 pacientu vietām veiksmīgi darbojas joprojām.

Pārējās Ķemeru sanatorijas un poliklīnika savu darbību pārtrauca. Simtiem speciālistu zaudēja darbavietas, ēkas, kūrorta teritorija un minerālūdens urbumi palika bez apsaimniekotāja. Privatizācijas aģentūra valdības uzdevumā 1995. gadā izstrādāja privatizācijas noteikumus. Tajos bija paredzēta kūrorta privatizācija, saglabājot ārstnieciski profilaktisko darbību, rehabilitāciju, medicīnas un atpūtas pakalpojumus. Tagad šie noteikumi no juridiskā viedokļa jau vairākkārt atzīti par neprofesionāliem un to autori ir atlaisti no darba. Taču ir arī vēl viens aspekts. Nav iespējams, ka kāda firma, kas privatizē kūrortu, bez zinātnisko institūciju un universitāšu atbalsta spētu nodrošināt kūrorta medicīnisko darbību un kurortoloģijas dažādo zinātņu nozaru attīstību. Bet zinātniskie institūti un universitātes joprojām ir valsts iestādes. Bez valsts līdzdalības un atbalsta tāda mēroga kūrorta darbība Latvijas apstākļos nav reāla.

Neraugoties uz vairāku sabiedrisko organizāciju (Ķemeru attīstības fonda, Jūrmalas uzņēmēju biedrības) protestiem, Privatizācijas aģentūra (PA) 1998. gadā ar itāļu firmu SIA "Ominasis Italia S.R.L." noslēdz privatizācijas līgumu. Līgums paredzēja, ka Ķemeru kūrorta apsaimniekotājs SIA "Ominasis Latvija" slēdz līgumu ar Jūrmalas pilsētas domi un līdz 2007. gadam viesnīcas "Ķemeri" atjaunošanā iegulda 10 miljonus latu.

Negribu detaļās iedziļināties visās 14 gadu garajās ar viesnīcu "Ķemeri" saistītajās juridiskajās un organizatoriskajās problēmās. Tās ir sarežģītas un masu saziņas līdzekļos daudzkārt aprakstītas. Tagad jārunā par šī brīža situāciju. Te nu jāatzīst, ka iecerētais Ķemeru privatizācijas projekts un viesnīcas atjaunošana ir izgāzusies ar lielu blīkšķi.

SIA "Ominasis Latvija" līdzšinējais īpašnieks no Saūda Arābijas Omars Salehs Alhamndi ir miris, viņa firma 2012. gada augustā no sava biroja Rīgā slepus ir izvākusies. Ķemeru poliklīnikas ēka 18. jūlija naktī nodega, no viesnīcas "Ķemeri" visi strādnieki un apsardze ir nozudusi, ēka ar visām tajā esošajām mākslas un kultūras vērtībām atstāta likteņa varā. 17. septembrī Jūrmalas pilsētas dome vienbalsīgi nolēma ierosināt sanatorijas ēku un 12 zemes gabalu, uz kuriem atrodas minerālūdens dziļurbumi, atsavināšanu.

Pašreiz Latvijas arhitektūras lepnumu viesnīcu "Ķemeri" apdraud zagļi, un ielaušanās ēkā jau konstatēta. Ēkā norauti vairāki radiatori un vadi, pazudušas grāmatas no slavenās Ķemeru sanatorijas bibliotēkas, nav skaidrības par vairāku mākslas darbu likteni. Jūrmalas iedzīvotāji paši pēc savas iniciatīvas iznesuši no ēkas tās viesu grāmatu (1958–1992), vēsturiskas fotogrāfijas, dokumentus un nodevuši glabāšanā AS "Rietumu Banka". Pārsteidz fakts, ka viesnīcas bibliotēka un mākslas darbi privatizācijas gaitā jaunajiem īpašniekiem nodoti bez aktiem un aprakstošas dokumentācijas, jo, lai konstatētu faktu par grāmatu zādzību bibliotēkā, nācās pieaicināt bijušo sanatorijas bibliotekāri Ilonu Beitāni, kura bibliotēkā nostrādājusi 50 gadus un vēl šodien atceras, kuros plauktos kādas grāmatas atradās.

Tagad varam konstatēt, cik nekvalitatīvi veikti viesnīcas remontdarbi. Nebūdams būvdarbu speciālists, saprotu, ka katras ēkas rekonstrukcija jāsāk ar pamatu, nesošo konstrukciju un jumta sakārtošanu. Tikai pēc tam var domāt par fasādes krāsošanu un iekšējā interjera atjaunošanu. Ķemeros viss sākts no otra gala.

Grandiozā ēka ir celta purvainā vietā, tāpēc pirms celtniecības sākšanas pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā Ķemeru parkā tika veikta kapitāla zemes nosusināšana un meliorācijas darbi. Tagad vairāk nekā astoņdesmit gadu vecā meliorācijas sistēma acīmredzami vairs nedarbojas, gruntsūdens līmenis ir paaugstinājies un ēkas pagrabs ir pieplūdis ar ūdeni. Apkārtējās teritorijas nosusināšana, lietus ūdens kanalizācijas sakārtošana un pamatu hidroizolācija restaurācijas procesā netika veikta. Tāpēc izmirkst ēkas pamati, sienas, telpās ir paaugstināts gaisa mitrums. Šādos apstākļos jaunizveidotā interjera krāsojums nolobīsies dažu gadu laikā. Bez apkures un paaugstināta mitruma apstākļos pat šo ziemu nepārdzīvos ēkā esošie mākslas darbi, bibliotēkā bojāsies un sāks pelēt grāmatas. No ārpuses jau redzams, ka mitruma un nekvalitatīvā darba dēļ nodzeltē un lobās nost pirms gadiem sešiem uzkrāsotais fasādes krāsojums. Šāda pieeja ēkas restaurācija liecina tikai par vienu – privatizētājiem nebija nolūks kvalitatīvi ilgstošai kalpošanai restaurēt ēku.

Acīmredzot Ķemeru sāgas pamatā – naudas atmazgāšanas afēra. Pēc SIA "Ominasis Latvija" bēgšanas no Latvijas mūsu likumsargiem ir nopietns pamats vērsties pie Interpola ar lūgumu palīdzēt izmeklēt Ķemeru afēru. Ja tas netiek darīts, tad pieļauju iespēju, ka arī Latvijas puse šajā noziedzīgajā darījumā iesaistīta. Šādu varbūtību pieļauj arī Olita Nikolajeva, kura portāla "Pietiek.com" rakstā "Dīvainā Ķemeru sanatorijas privatizācija" pat nosauc konkrētu Latvijas politiķu vārdus, kuri, iespējams, par atbalstu privatizācijas afērai saņēmuši kukuļus.

Ko darīt šodien? Uzskatu, ka Ķemeru viesnīcas ēkas tehniskais stāvoklis ir vēl sliktāks nekā pirms restaurācijas. Tāpēc jāglābj kas vēl glābjams un no ēkas uz drošu vietu jāpārvieto mākslas darbi, bibliotēka, mēbeles un inventārs. Kamēr tiek risināti juridiskie jautājumi, ēka jāiekonservē, regulāri jāizsūknē ūdens no pagraba telpām un jānodrošina tās apsargāšana. Ja iespējams sakārtot apkures sistēmu, tad ideāli būtu ēku arī apkurināt.

Žēl, protams, ka Latvija ir zaudējusi iespēju Jūrmalā izveidot Bādenbādenei, Karlovi Variem, Santamoricai, Bātai un citiem Eiropas kūrortiem līdzvērtīgu ārstniecisko centru. Veicot Ķemeru sērūdeņu ķīmiskās analīzes, zinātnieki ir konstatējuši, ka pēc ārstnieciskajām īpašībām tie ir vieni no labākajiem Eiropā. Unikālas iespējas ir Jaunķemeru jūrmalā, kur divi sērūdens avoti netālu no krasta ieplūst jūrā. Šeit var uzbūvēt baseinus un tajos iesūknēt ārstniecisko sērūdens un jūras ūdens maisījumu. Tas būtu vēl nekur pasaulē nerealizēts projekts. Tikai mēs neprotam savas dabas bagātības novērtēt un pārdodam tās par grašiem arābu afēristiem.

Redakcijas piebilde: viedoklis autora blogā publicēts 2012. gada 27. oktobrī. Citi viņa ieraksti par Ķemeriem izlasāmi šeit.