Daļu sabiedrības aizrauj doma par kolektīvo pasaules galu 21. decembrī, tāpēc par to viedokli vaicājām sabiedrībā pazīstamiem pierīdzniekiem.
Salaspilietis dzejnieks Knuts Skujenieks:
"Pasaules gals nav jāgaida – ja atnāks, tad tikai pats no sevis. Bet man vispār nav skaidrs, kāpēc cilvēkiem tik ļoti ir sagribējies to pasaules galu. Amerikāņi vāc zaptes burciņas, citi mācās šaut. Tā ir pilnīga šizofrēnija. Galvenais, ka visi domā, ka paši izdzīvos, bet bojā ies kaimiņi.
Taisnību sakot, pasaules galam datumu nevar noteikt. Var gadīties kādas lielākas katastrofas, bet tas jau nebūs pasaules gals. Pagaidām arī neliekas, ka kāds asteroīds varētu zemē ietriekties. Bet mēs mājās grasāmies svinēt Ziemassvētkus, kas sanāk pēc pasaules gala, un, ja līdz svētkiem nodzīvosim, tad tie būs jāatzīmē īpaši svinīgi. Es zinu, ka man pašam kaut kad noteikti būs gals klāt, bet arī nezinu – kad tieši, un labi vien ir. Mans gals tāpat nebūs pasaules gals."
Krimuldas mērs Mārtiņš Ozoliņš:
"Ja varētu izvēlēties, kā pavadīt pēdējo pasaules dienu, tad tieši tik, cik fantastisks būtu pasaules gals, tieši tikpat fantastiski es to gribētu sagaidīt. Gribētu kopā ar savu ģimeni Peipusā ezerā makšķerēt lielus asarus. Ģimene un makšķerēšana man ir divas sirdij tuvākās lietas, un man pilnīgi pietiktu, ja pēdējā dienā es varētu tās apvienot."
Babītes jauniešu kora "Maska" diriģents Jānis Ozols:
"Es pasaules galu gaidīšu mēģinājumā, dziedot kopā ar kori "Maska", jo mums nākamajā dienā ir paredzēts koncerts Doma baznīcā Rīgā. Tā kā 22. decembris jau ir saplānots, tad to galu pārāk negaidām, nu, ja atnāks, atnāks. Bet, ja neatnāks, – forši, mums būs pirmais koncerts pēc pasaules gala."
"Pasaules galu es negribētu sagaidīt. Es katru dienu dzīvoju tieši tādu, kādu to vēlos, un arī piektdien neko īpašu, savādāku nedarītu, ja arī zinātu, ka gals patiešām ir klāt. Ietu uz darbu un darītu ierastās lietas. Piektdiena kā reiz būtu ļoti piemērota, jo mums ar audzināmo klasi paredzēta kūkas ēšana, pēc tam Ziemassvētku pusdienas ar kolēģiem, kuras atklās Baptistu draudzes mācītājs ar sievu, kāds muzikāls priekšnesums un apdāvināšanās. Manuprāt, lielisks veids, kā pasaulei beigties."
Bijušais Siguldas pašvaldības vadītājs Tālis Puķītis:
"Ar labu glāzi vīna un sieru to pēdējo dienu arī varētu pavadīt kaut vai mājās. Man nebūtu nekādas lielas baiļu sajūtas, pasaules noslēgumu varētu sagaidīt mierīgi."
