Ikviena persona, kam ir kādas Eiropas Savienības (ES) valsts pilsonība, automātiski ir ES pilsonis.
2013. gads pasludināts par Eiropas Pilsoņu gadu, kurā sabiedrību pastiprināti informēs par ES pilsoņa statusu, īpašu uzmanību pievērsīs tiesībām pārcelties uz dzīvi citā dalībvalstī, studēt ārzemēs, iespējām pārrobežu veselības aprūpē un vai novirzīt pensijas uzkrājumus citā dalībvalstī. Turklāt nākamgad apritēs 20. gadadiena, kopš ES pilsonība iedibināta.
| Sarmīte Skudrīte, pensionāre, auklīte:
Nejūtos, bet kā Latvijas pilsone gan. Esmu piedzīvojusi arī padomju laiku un varu salīdzināt ar brīvu Latviju. Ļoti daudz zinu par to, kas notiek Eiropas līmenī, bet ir sajūta, ka mēs esam mazliet atstumti. Piemēram, tai pašā lauksaimniecības jautājumā, kā arī citās jomās.
|
|
| Ivo Ulmanis, strādā apkalpojošā sfērā:
Protams, jūtos kā daļa no Eiropas. Grūti aprakstīt, kā to izjūtu, bet varu apgalvot, ka noteikti nejūtos kā PSRS pilsonis, kāds savulaik skaitījos.
|
|
| Viktors Saknītis, pensionārs:
Tā kā dzīvoju Latvijā un nekur apkārt nebraukāju, tad grūti pateikt, bet domāju, ka jā. Iepriekš mēs uz otru pusi, uz Austrumiem gājām, ietekmējāmies, bija lielāks bardaks. Tagad jūtos labāk, ir lielāka kārtība.
|
|
| Dace Rūsiņa, audzina bērnus:
Kā Eiropas pilsone? Nē, es jūtos, kā Latvijas pilsonis. Nekādu īpašu Eiropas Savienības ietekmi nejūtu. Nav ne vainas mums pašiem šajā Latvijā.
|
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
