Tikmēr Latvijā medicīnas personāls noveco – paliek arvien mazāk šī aroda speciālistu, it īpaši lauku apvidos, jo jaunie viņus lielā darba apjoma un mazo algu dēļ nenomaina. Līdz ar personāla trūkumu pieaug mirstības līmenis iedzīvotāju vidū.
Taču arī ārvalstīs jaunos mediķus negaida ar atplestām rokām. Ir gadījumi, kad mūsu izglītotos un augsti kvalificētos speciālistus ekspluatē teju kā cilvēku tirdzniecībā – nodarbina gandrīz uz pusi ilgāku stundu skaitu, maksā vairākas reizes mazāk nekā pienāktos. Tik šokējošus faktus atklājusi Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte un Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs.
Savukārt uzskatāms piemērs par skarbo mediķa ikdienu tepat Latvijā ir ģimenes ārstes Jevgeņijas Sprūdes prakse Mālpils novadā, kur medmāsām darba apjoms ir pārpārēm, bet atalgojums mazs, tamdēļ kadru rotācija esot jau gluži pierasta parādība. Tādēļ nav jābrīnās, ka Latvijā medicīnas māsu daudzums attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir vairākas reizes mazāks nekā citās Eiropas valstīs.
Medmāsa ir liels palīgs ģimenes ārstam – tā var veikt ne tikai dažādus palīgdarbus, bet arī daudz nopietnākas manipulācijas un strādāt patstāvīgi. Ikdienā māsas veic arī fiziski smagākus pienākumus, kur drīzāk iederētos vīrieša roka, – piemēram, pārnesot pacientus, palīdzot pārvietoties. Tādēļ sabiedrība tiek aicināta lauzt stereotipus un vairāk uzticēties medmāsām, nevis gaidīt stundām ilgi, lai uz 15 minūtēm tiktu vizītē pie ģimenes ārsta. Savukārt Veselības ministrija aicināta vairāk pievērst uzmanību šai problēmai, lai speciālisti nebrauktu prom. Visam nebūt nav nepieciešama nauda, bet elementāra sapratne. Tad uzticēšanās koeficients pieaugs ne tikai no veselības aprūpes personāla puses, bet arī no iedzīvotājiem.
Studēt gribētāju medicīnas nozarē netrūkst. Diemžēl jau zināmā patiesība, ka jaunieši to Latvijā izmanto kā tramplīnu, lai pēc ilgajiem studiju gadiem ar iegūto kvalitatīvo izglītības līmeni un kaut minimālu darba pieredzi brauktu uz ārzemēm ārstēt cilvēkus, joprojām ir aktuāla.