No Lāčplēša dienas 11. novembrī līdz pat 18. novembrim, Latvijas valsts proklamēšanas 94. gadadienai, Pierīgā kuplā skaitā norisinās atceres pasākumi.
Ikviens var iedegt logā svecītes, doties lāpu gājienā, pulcināt ģimeni uz svētku vakariņām vai vērot Latvijas dzimšanas dienai veltītu uguņošanu un pārdomāt, ko katram no mums nozīmē mīlestība pret novadu un valsti, kā arī izkopt savas ģimenes īpašās valsts svētku tradīcijas.
| Ilze Sprince no Siguldas, audzina bērnus:
Mājās, ģimenes lokā. Bērni ir pārāk mazi, tāpēc uz Rīgu nebrauksim. 18. novembrī parasti rīkojam īpašākas vakariņas, nopērkam kūku, lai bērniem būtu dzimšanas diena sajūta. Televīzijā vērojam prezidenta uzrunu un salūtu.
|
|
| Maija Kaņģīzere no Mālpils, strādā Nodarbinātības aģentūrā:
Valsts svētkus svinu kopā ar mazbērniem. Kādu īpašu tradīciju mums nav. Citus gadus esam devušies uz Rīgu skatīties salūtu.
|
|
| Elīna Ezeriņa, siguldiete, auklē bērnu:
Pēdējos gadus kopā ar draugiem vai radiem rīkojam lielas pusdienas. Pamazām ieviešam savas tradīcijas, lai arī Valsts svētki būtu mūsu svētki. Noteikti piespraudīsim sarkanbaltsarkano lentīti.
|
|
| Aina Kuzmane no Mālpils, koordinēšanas eksperte Eiropas projektā:
Kādreiz mūsu ģimenē bija tradīcija kopā braukt uz Rīgu skatīties salūtu. Tagad bērni to dara kopā ar savām ģimenēm. Dodos uz pagasta kultūras namu, kur notiek koncerts, ir svinīgas uzrunas. Skatos televīzijas pārraides no Daugavas krastmalas.
|
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
