Pērn Latvijā ieviesa ierobežojumus neveselīgu produktu izmantošanai, gatavojot ēst mācību iestādēs.
Līdz ar to no ēdienkartēm tika izsvītroti frī kartupeļi, lētākie cīsiņi ar nelielu gaļas saturu, kā arī krējuma izstrādājums, zivju pirkstiņi, majonēze, kečups.
Tomēr vecāki joprojām nav mierā ar ēdienu, ko galdā ceļ bērnudārzos un skolās. Lai noskaidrotu, kādas atmiņas par bērnudārza un skolas laika ēdināšanu ir pierīdzniekiem, aptaujājām mārupiešus.
| Jānis Redzobs, pensionārs:
Es skolā sāku iet 1940. gadā. Tad vēl bija kādas brīvpusdienas, bet sākās karš, tad viss juka un bruka. Pēckara gados nevienam sapņos nerādījās tas, ko tagad skolā dod pusdienās. Tad katrs ņēma līdzi savas sviestmaizītes.
|
|
| Liega Skrīvele, sētniece:
Es mācījos Līgatnes vidusskolā. Mūsu skolas direktors bija mednieks, un tad reizēm pusdienās bija medījumi. Cik atceros, negaršoja griķi, bet pret ķīseļiem gan nebija iebildumu. Liekas, ka arī cīsiņus ēdām, bet tad jau arī desas bija citādas.
|
|
| Ivo Vaserbergs, jaunietis:
Atceros, ka deva visas tās putriņas, auzu un mannā, bet launagā bija biezpiena sacepums ar ķīseli. Man garšoja gandrīz viss, nebiju izvēlīgs, bet vienīgais, kas man tomēr negaršoja, bija dārzeņu sautējumi.
|
|
| Nikolajs Vasiļjevs, pensionārs:
Ēst deva visu ko. Bija pirmais, otrais un dažādi saldie ēdieni. Kā jau krievu laikā, bija garšīgas kotletes. Viens, kas man negaršoja, bija nieru zupa. To es līdz šim laikam nevaru ieēst.
|
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
Vai bērnudārza ēdiens var sabojāt veselību?
