Panākam vēl solīti tuvāk dabai, un nu mūsu ledusskapjos arvien biežāk iemājo dabiski Latvijas izcelsmes produkti. Pirms dažām dienām veikala plauktā pamanīju Rīgas piena kombināta jogurtu "Rasa" ar kokosriekstiem un ananasiem ar visai mulsinošu uzrakstu uz tā "100% Latvijas produkts". Par kokospalmu audzēm un tropu augli ananasu Latvijas mežos vēl nav dzirdēts.
Par ikdienišķu nodarbi beidzot sākam uzskatīt arī atkritumu šķirošanu. Smirdošo atkritumu konteineru ēra ir aiz muguras, atzīst mārupietis aktieris Gundars Grasbergs. Zaļā zemīte Latvija jau sen pelnījusi iespēju atkritumus šķirot. Kopš bērnības tīrā nelietība liekas kopējā miskastē izmest kartupeļu mizas, olu čaumalas un citus organiskos atkritumus. Tiem vieta kompostā, lai atdzimtu par smaržīgu trūdzemi un dotu jaunu ražu.
Tiesa, daudzdzīvokļu mājā dzīvojošajiem nebūtu ne parocīgi, ne sabiedriskajai kārtībai atbilstoši ik reizi steigties uz mežmalu, lai zem krūma izmestu čagas. Tomēr ne visur kā Mārupē ir atkritumu šķirošanas iespēja. Labi daugmaliešiem, kur skolēnu vecākiem iespēja sašķiroto ar skolēna starpniecību nogādāt pie skolas ierīkotajā šķiroto atkritumu savākšanas punktā. Veicies tiem, kam krāsainie atkritumu konteineri ir daudzdzīvokļu nama pagalmā. Tūkstošiem privātmāju īpašnieku piespiedu kārtā kļūst par videi nedraudzīgiem subjektiem – viņi visu drazu spiesti mest vienā tvertnē, jo lielākā daļa atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu šķirošanas iespēju vēl nepiedāvā. Cerams, arī šis ir tikai laika jautājums.
Šajā laikraksta numurā priekšplānā izvirzījušās cilvēka attiecības ar dabu. Sākot no nebeidzamā cīniņa ar maluzvejniekiem Babītes ezerā un beidzot ar rakstu par konfektēm, ko no priežu skujām spēj izgatavot Salaspils mežzinātnieku komanda.