Pēc Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rosinājuma jau tuvāko gadu laikā smagās, mācību grāmatām pārbāztās somas aizstāt ar planšetdatoriem skaidri redzama tendence, ka progresam pagaidām ir vairāk pretinieku nekā atbalstītāju. Piekrītu skolotājiem, ka bērnam jāiemācās glīti rakstīt, raiti lasīt un saprast grāmatu vērtību, tomēr nav noslēpums, ka ne visi skolotāji spēj atzīt, piemēram, jaunos latviešu autorus tieši mūsdienu skatījuma dēļ.
Traci, kas tiesā veidā skāra arī Pierīgu, izraisījusi par nodokļu maksātāju naudu izdotā grāmatiņa "Diena, kad Rūta bija Rihards" un "Diena, kad Kārlis bija Karlīna". Iespējams, galvenais iemesls ir nesapratne, vai Latvijas ģimeņu bērniem ir vajadzīga šāda "pamācoša" literatūra. Sliecos būt to pusē, kuri uzskata, ka bērniem vēl bērnudārza vecumā būtu noderīgāk iemācīties pašam saģērbties, skaitīt un citas lietas, kas dzīvē viņiem būs noderīgas, nevis vēlreiz atkārtot, ka tētis var būt arī vīrišķīgs taisot ēst, bet mamma – sievišķīga, ieskrūvējot spuldzīti. Šķiet, ka mūsdienu pavāru, mediķu, šuvēju un citās ģimenēs šis mācību materiāls būtu vairāk nekā lieks. Diez vai pēc lielā apjukuma un negatīvā pieteikuma grāmata būs iecienīta izglītojoša literatūra. Un diez to vispār vajadzētu.
Taču, dodoties nedēļas nogales atpūtā, izglītības jomā iespīdējis arī kāds spožs zinātnes stars – ikgadējā Zinātnieku nakts, kurā kā allaž aizraujošu programmu piedāvāja arī Salaspils zinātnieki.
Šķiet, kultūras un izglītības jomai šonedēļ pārslīdēja ēna. Trači un cīniņi viens pēc otra, tomēr visu vienojošais elements – kā pareizāk un pilnvērtīgāk izaudzināt jauno paaudzi.