Ģenerālprokurora padome rosinājusi ieviest bargākus sodus uzņēmējiem, kas piesārņo vidi un pārkāpj likumu šajā jomā.
Padomes pārstāvji norādījuši uz vairākām situācijām, ka uzņēmējiem līdz šim piemērotais salīdzinoši nelielais naudas sods par vides piesārņošanu tiek viegli samaksāts, bet pārkāpumi turpinās. Tādēļ, pēc speciālistu domām, jāapsver, vai šādos gadījumos ieviest kriminālsodu. Tādā veidā cerēts norādīt uz pārkāpuma – pāri nodarījuma dabai – lielo negatīvo ietekmi, kas biznesmeņiem nereti palikusi neredzama.
| Mārtiņš J., celtnieks no Ulbrokas:
Uzņēmējus, kas piesārņo vidi, noteikti varētu sodīt ar kriminālsodu. Latvija izskatās pēc izgāztuves, viss ir piemēslots. Šādi sodīt būtu efektīvāk nekā naudas sods.
|
|
| Sanita B. no Ulbrokas, audzina bērnu:
Katru gadījumu vajadzētu izvērtēt. Viens uzņēmums, piemēram, dīķos gāž vircu, bet cits tomēr tik daudz nepiesārņo. Taču lielākos piesārņotājus vajadzētu sodīt krimināli. Pati gan neesmu tādus ievērojusi.
|
|
| Normunds Lūsiņš, tālbraucējs no Ulbrokas:
Kriminālsods būtu efektīvāks. Ja sodītu ne vien ar naudas sodiem, bet arī krimināli, tad otrreiz dabu vairs nepiesārņotu. Ir redzēti lieli piesārņojumi, bet konkrēti neko nepateikšu.
|
|
| Zigmārs Bogdanovičs, mikroautobusa vadītājs no Dreiliņiem:
Ir jāizvērtē, cik liels ir piesārņojums. Iespējams, kādu reizi kriminālsods ir piemērots. Tas būtu labs piemērs un mācība pārējiem. Vajadzētu arī vairāk kontrolēt, kas tad piemēslo, jo šos cilvēkus ir grūti noķert.
|
|
