Pēc preses iesaistīšanās Salaspils novada domes vadība otrdien bez ierunām akceptēja Lauku ielas krustojuma rekonstrukcijas projekta izmaiņas, kas paredz saglabāt skaisto simtgadnieku.
"Spējām apliecināt, ka arī mēs neesam prātu putraimos apēduši. Tāpat kā to bija darījuši salaspilieši pirms dažiem desmitiem gadu, kad izbūvēja Lauku ielu, mēs spējam pastāvēt par ozolu un skaļi pateikt, ka mums svarīgs ir ne tikai asfalts un bruģis," apmierināts Nacionālā botāniskā dārza direktors un Latvijas dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns. Viņa solījumu pieķēdēties pie ainaviskā milža bija nopietni uztvēruši dabas draugi visā Latvijā, solot sagādāt kompāniju. Koka glābējs saka paldies "Rīgas Apriņķa Avīzei" un portālam "Apriņķis.lv", kas palīdzēja vēstij par ozola dzīvības apdraudējumu skaļi izskanēt pa visu Latviju.
Kamēr sens koks vai akmens vēl stāv, cilvēkiem liekas pašsaprotami, ka neviens neuzdrošināsies tiem piedurt ļaunu pirkstu. Kad pēkšņi kāds dižakmens ir saskaldīts vai koks nocirsts, izrādās, ka neiespējamais tomēr kļuvis elementāri iespējams. Tas ir kā nepamosties no slikta sapņa.
No ozola guvis mācību par vērtību patieso trauslumu, A. Svilāns sola izveidot vērtīgāko un aizsargāšanas vērto novada dabas objektu sarakstu un pēcāk ķerties klāt kultūrvēsturisko bagātību apzināšanai, lai Latvijas Atlantīda Salaspils klusiņām nezaudētu vēl kādu daļu savas vēstures, kuras lielākā un vērtīgākā daļa guļ Daugavas melnajos mutuļos Rīgas HES ūdenskrātuvē.
"Nereti attopamies tikai tad, kad cirvis jau ir pie stumbra, bet, pašvaldībās apzinot savus vietējos dārgumus, no šādām situācijām varētu izvairīties," A. Svilāns rosina no cīņas par Salaspils ozola dzīvību mācīties arī citos novados.
Uz iepriekšējā RAA numura vāka likām uzsaukumu "Turies, milzi!". Lai palīdzētu savā vietā palikt ozolam, kura simtgadnieka mūžu Salaspils pilsētas ērtību nodrošināšanai projektētāji bija iecerējuši padarīt par nebijušu.